Aija Kalve Ilze Stikāne - bilingvals.lv

20. uzdevums.1. Lasi Ivara Sīļa grāmatas 2. fragmentu! Pievērs uzmanību notikumaatrisinājumam!Karaļa Kārļa zeme – leduslāču dzemdību nams2. fragmentsMan nav ne jausmas, cik ilgi šī nakts mani apņēma,bet tad pēkšņi es ieraudzīju gaišu punktu, it kā kādaadata būtu pārdūrusi tumsas plīvuru. Šis punkts sākaaugt un kļuva par caurumu ar izplūdušām malām, un noturienes man sāka spīdēt pretī zila, brīnumaina gaisma.Caurums auga lielāks arvien ātrāk un ātrāk, līdz manino visām pusēm apņēma debešķīgs gaišums un patīkamsvēsums. [..] Kur es atrados? Manas domas atpakaļnesniedzās, un, kad es gribēju izberzēt acis, manaroka pieskārās kaut kam aukstam un cietam. Kaut kammetāliskam. [..] Tas bija šautenes aizslēgs, bet kādāsakarībā? Nākamajā acumirklī es pilnīgi sapratu situācijuvisā tās nevainībā.Pēc tam, kad biju zaudējis samaņu, mana ķermeņa siltums bija mazlietpakausējis sašaurinājumu, un tas bija pietiekami, lai mans atslābinātaisaugums pats no sevis ieslīdētu lāču migā. Es gulēju uz mugurasun skatījos zilganajos griestos, kuros lāču nagi bija iešvīkājuši rievas. Esizdvesu garu atvieglojuma nopūtu, un mana pirmā vēlēšanās bija mestiesārā brīvībā. Bet tad es apdomājos. Tā kā atrados te, tad taču varējusasniegt savu iepriekšējo mērķi un alu uzskicēt.Neņemot vērā divas mazākās sānu nišas, kuras izrakuši lācēni, alabija gandrīz ovāla. Izmēri bija 3,5 reiz 2 metri, un alas grīda bija līdzenaun tīra. Augstākajā vietā attālums līdz griestiem bija 1,3 metri. [..]Uzskicējis alu, es ar dunci paplašināju neparasti garo eju, kas sasniedzagandrīz četrus metrus, un uz vēdera izlīdu laukā brīvībā.Bargā, nedzīvā ainava man šķita tik skaista kā nekas cits, ko līdz šimvispār biju redzējis. Es mirkšķināju acis un pateicīgi paskatījos saulē.[..]Ap saules rietu atgriezos mūsu alā. [..]Priecājos, ka Ūlavs vēl nebija pārnācis, jo pa ceļam biju nolēmis pārsteigtviņu ar svētku maltīti. Ēdienkartē bija fileja, ko mēs citādi būtuēduši svētdien. Drīz uz pannas margarīnā čurkstēja gaļa. Ceptās gaļasjaukā smarža plūda ārā no alas, to uztvēra vieglais dienvidvējš, un Ūlavanāsis to saoda jau no liela attāluma. Viņš pielika soli, un drīz pie ieejasparādījās viņa piesārtusī, sarmas klātā seja. [..]Jā, viņš esot daudzko redzējis, apgalvoja Ūlavs, pilnām mutēm ēzdamscepto gaļu, esot arī atradis vairošanās migas. Uz kartes mēs viens otramparādījām redzēto un pēc šīsdienas vērojumiem bijām vienās domās, kaKaraļa Kārļa zeme ir ļoti svarīga vairošanās vieta, kura būtu jāaizsargāno jebkādas tehniskas darbības. Es runāju vairāk un ātrāk nekā parasti,bet ne ar vienu vārdu nepieminēju savu šausmīgo piedzīvojumu. Tasizplūdis – neskaidrs; tāds,kam nav stingru kontūruatslābt – mazinātiessaspringumamniša – padziļinājumstelpas sienāsarma – sīki ledus kristāli,kas veidojas uzpriekšmetiem aukstāmiglainā laikā31