Aija Kalve Ilze Stikāne - bilingvals.lv

36. uzdevums.1. Lasi Māra Runguļa stāsta fragmentu! Pievērs uzmanību varoņuizjūtu tēlojumam!64Avenes1. fragmentsNākamajā rītā viņa [Signe] nobastoja pirmo stundu, tāsiežēlinošs – tāds, kas vietā iegriezdamās interneta kafejnīcā, kur portālā „Draugiem.lv”iegāja savā profilā un ielika trīs bildes no Romānaizraisa žēlumunorājošs – tāds, kas vakar ierakstītā diska. „Mēs” – viņa nosauca šo bilžu galeriju.Kreisajā pusē bija redzama viņa pati uz Daugavasizsaka pārmetumus, sarājfona, vidū atradās bilde ar viņiem abiem kopā, bet trešajāfotogrāfijā – Romāns viens pats – bokseršortos upes malā.Kad starpbrīdī pirms otrās stundas viņa to [par tikšanos ar Romānuiepriekšējā dienā viņa mājās] pastāstīja Santai, draudzene uzreiz novērtējasituāciju:„Meitene, liekas, ir samīlējusies – kā teiktu mana mamma!”„Un sāk mazdrusciņ patikt arī pati sev!” Signe smaidīja.„Es par tevi runāju!” precizēja Santa.„Es arī par sevi!” piebalsoja Signe.„Tad tik tālu vismaz esam tikušas skaidrībā. Ko tālāk?”„Tālāk man gribētos sazvanīt Romānu!”„Tad zvani! Kur te ir problēma?” Santa brīnījās.„Viņš neatbild. Tur tā problēma!”„Zvani vēl un vēlreiz!” Santa nebija oriģināla.Un Signe starpbrīžos desmitiem reižu zvanīja, bet stundu laikā sūtījaīsziņas.Visupirms jautājošas:Kur tu esi pazudis?Kāpēc tu neatbildi?Vai kaut kas ir noticis?Tu vēl klusē?Cik ilgi cilvēks var klusēt?Vai klusēt ir patīkami?Ko sliktu esmu izdarījusi?Kāpēc tu esi tik cietsirdīgs?Tad raudulīgas un iežēlinošas:Es ļoti gaidu no tevis kādu ziņu!Man šodien ir tik skumji...Pēc vakardienas par kaut ko citu es vairs nespēju domāt.Man patiešām ir sāpīgi.Es to vairs nespēju izturēt.Vai tev manis nemaz nav žēl?Mums nevajadzētu tā šķirties!Sekoja dažas norājošas īsziņas:Tā taču nedrīkst!Meitenes arī ir cilvēki!