Aija Kalve Ilze Stikāne - bilingvals.lv

Vai puiši vienmēr tā izturas?Pēc tam sekoja paškritiskas:Jā, es būtu varējusi izturēties citādi!Arī man tagad ir drusku žēl.Es neiedomājos, ka tu esi tik jūtīgs un viegli aizvainojams.Ja es vēlreiz ciemotos pie tevis...Nevaino mani, es jau pati jūtos vainīga.Paškritiskās īsziņas nomainīja erotiskas:Tu labi skūpstījies.Man vēl tagad pietūkušas lūpas.Tālāk sekoja cerīgas un apsološas īsziņas:Es vēl nekad neesmu gulējusi teltī.Kā es gaidu to laivu braucienu!Es domāju par tām dienām, kad būsim kopā.apsološs – tāds, kas kautko apsolanoraidošs – tāds, kurāizpaužas atraidījums,nepiekrišanamulsums – biklums,kautrīgums, nedrošībakripata – sīka, niecīgadaļaBet arī uz daudzajām īsziņām Romāns neatbildēja, un Signes telefonambija tukša baterija. Tāpēc nākamajā starpbrīdī viņa iedomājās parSantas mobilo:„Ja nu es viņam piezvanītu no tavējā?”„Zvani, vai man žēl!”Un Signe nekavējās.„Hallo!” atbildēja zema balss. „Romāns uzmanīgi klausās!”„Yes!” Viņa brīvo roku strauji izmeta gaisā un, mazliet piesarkusi,ierunājās:„Čau, tā esmu es!”„Tu?” zemā balss pārjautāja.„Jā, es – Signe!”„Sveika, Signe! Ko labu pateiksi?” Zemā balss bija pilnīgi neitrāla – netā izrādīja prieku, ne skanēja noraidoši.„Gribēju pajautāt: kad tad mēs brauksim ar to laivu?”„Ar laivu?”„Man vajag dažas dienas, lai sagatavotos,” Signe šajā sarunā nedrošitaustījās uz priekšu. „Tāpēc... Ko tu esi izlēmis?”„Pagaidām vēl neko.”„Tad braucam šajā sestdienā!” Signe kļuva enerģiskāka.„Šajā sestdienā?”„Nu ja, laiks taču ir īsti piemērots,” Signes mulsums zuda ar katrusarunas mirkli. „Cikos tad parasti izbrauc ar laivām?”„No rīta,” zemā balss nebija ne par kripatu vairāk sajūsmināta, kā šosarunu sākot. „Ap kādiem septiņiem.”„Nu tad tiekamies sestdien septiņos pie vecās ostmalas laipām!” Signeātri pabeidza sarunu un atkal izmeta roku gaisā: „Yes!” Vienīgi šoreizvarbūt ne tik pārliecinoši.(Māris Rungulis. „Avenes”)65