Aija Kalve Ilze Stikāne - bilingvals.lv

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________7. Uzraksti, kā tu saproti sakāmvārdu „Dots devējam atdodas”!________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________Sižets8. Lasi Mārtiņa Zīverta lugas 3. fragmentu!Pievērs uzmanību negaidītajam sižeta pavērsienam!NaudaKriminālnovele piecās ainās3. fragmentsslaistīties – slinkot,pavadīt laiku bez darbalāga – labs, labsirdīgsžūksnis – šeit: daudznaudas48Piķurgs no vārtiem pagriežas atpakaļ un apsēžas uz soliņa,pamet skatu uz augšu; maiss paliek zemē pie soliņa.Sētniece (nedroši iznāk no sava pagrabiņa). Paldies Dievam,projām…Piķurgs. Kas?Sētniece. Tas jaunais cilvēks, kas te nupat slaistījās.Piķurgs. Pazudis gan. Bija varen bargs, bet citādi lāgavīrs. Mēs prātīgi parunājāmies. [..]Sētniece. Jā, vecs tu gan esi kļuvis, Piķurg. Saki, cik gadu jau būs,kopš tu tā staigā ar maisu pār plecu?Piķurgs. Savi divdesmit, liekas. Varbūt vairāk. Gadi jau nav nekādanauda, ko tur daudz skaitīt. [..]Sētniece. Savu žūksnīti naudas taču būsi iekrājis?Piķurgs. Varbūt, ka krāju, varbūt arī daudz esmu iekrājis, to tu nemaznezini.Sētniece. Nepūt nu man miglu acīs! Kas gan tevi nepazīst? Prastu dzīvot,tad arī dzīvotu citādi. Bet tu nekam nederi. Sapņotājs!...Piķurgs. Vai tu zini, kas tas ir – sapņot? Tas ir domāt par to, par kolabi zini, ka nekad nesasniegsi. Bet, ja nu kādam ir daudz naudas, tāman liekas – tad viņš vairs nevar sapņot, jo visu, ko vien viņš iedomā,tūlīt var arī dabūt. Bet, kas īstenībā iegūts, tas vairs nav tik skaists,kā iedomāts. Tā, redzi, nauda cilvēku padara nabagu. [..]Sētniece. Un par ko tad tu tā sapņo?Piķurgs. Ka ir pienācis brīdis, kad esmu kļuvis bagāts.Sētniece. Bet kā?Piķurgs. To es labi nezinu. Bet tas jau arī nav svarīgi. Ja Dievs Kungskādu grib darīt bagātu, tad viņš tam var naudu nomest vienkārši nodebesīm.Sētniece. To viņš allaž dara, tikai nabagiem – nekad.Piķurgs. Tā vis nesaki. Arī viņš var kādreiz pārskatīties. Var arī nodomāt:visu mūžu esmu darījis pāri nabaga Piķurgam, tagad gribusavu kļūdu labot, došu viņam naudu, lai arī viņš dabū redzēt, kāda irdzīve.