Aija Kalve Ilze Stikāne - bilingvals.lv

31. uzdevums.Balāde1. Atšifrē Viļa Plūdoņa balādes „ANNO DOMINI MCCLXV” virsrakstāar romiešu cipariem rakstīto gadskaitli! Tas apzīmē gadu, kurānotiek tēlotā darbība.________________________________________________________________________________________________________________________________Anno Domini (no latīņuval. – tā Kunga gadā) – pēcKristus, mūsu ērāmestrs – uz mūžu ievēlētsbruņinieku ordeņapriekšnieks un ordenimpiederošo zemjupārvaldītājs viduslaikuVācijā, Livonijāordeņbrāļi – krustneši;katoļu reliģiskasorganizācijas biedrividuslaiku Livonijākūdīt – mudināt uz kādunosodāmu rīcībusirot – klejot, laupot unpostot, svešā teritorijāsajemt – saņemtragus – šeit: ragavasgārša – jaukts egļu unlapu koku mežsgaviles – skaļa priekaizpausme saucienos,smieklos, dziesmāsgurdens – noguris, bezspara, enerģijasaizcirtne – uz ceļa sagāztinocirsti kokibogs – pudurisāva – kara cirvisauka – vētrapult – krist, gāzties____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________2. Lasi balādi! Pievērs uzmanību tēlotajiem notikumiem!Veido balādes sižeta plānu!ANNO DOMINI MCCLXVBalādeVilis PlūdonisMestra Mēdema namā dzīres lielas reiz bija –Runas plūda, kausi šķinda, Reinas vīns dzirkstot lija;Un, kad galvas ordeņbrāļiem jau siltākas nāca,Tad uz karu cits citu klaji kūdīt tie sāca:„Ko sēdam te mājās?... Šķēpu cilāt kas prot,Lai nāk līdz uz Zemgali pasirot!Tur medus un ādu papilnam krāts būs:Sen ciemā viņu būdas nav redzēj’šas mūs.Laiks sajemt tiem pagāniem pelnīto sodu –Mūsu mīļajai mātei par slavu un godu!”Tā mestra namāSauc ordeņa brāļi;Tiem atbalso kalpi,Kas kaktā sēd tāļi.Tad seglos un ragūsTie iekšā gāžasUn uz Zemgales gāršāmKā viesulis drāžas.Tur krustām un šķērsām tie sirojaUn laupīja, postīja, trakoja –Ļaudis kāva un ciemus atdeva liesmām,Un tad griezās uz Rīgu ar gaviļu dziesmām.Saule laižas un krēsla jau mesties sāk,Kad pie meža tumša, baiga tie gurdeni nāk.Klusi pakaļ cits citam viņi mežā jāj iekšā, –Te pēkšņi – kas tas? – Ceļam aizcirtne priekšā!Guļ krustām un šķērsām uz koka koks,Un kā mūris visapkārt stāv ceļam bogs.Ap dūšu jo baigi nu bruņiniekiem tiek.Mestrs Mēdems lēkt zemē no zirgiem tiem liek.Te mežonīgs troksnis pēkšņi ceļas, un, lūk,No slēptuves zemgaļi virsū tiem brūk.56