Aija Kalve Ilze Stikāne - bilingvals.lv

90Man māmiņa tā auklēja,Kā saulīte zirņu ziedu,Ietīdama, iztīdamaBaltos linu palagos.(Latviešu tautasdziesma)visam kam ir iekšiņaapkārt tam ir āriņaskaties jūrai tieši acīsieraudzīsi nāriņu(Inese Zandere. „iekšiņa un āriņa”)Dialogs – divu personu saruna.Distihs (divrinde) – dzejolis, kura panta forma veidota no divrindu pantiem.Parasti vienā dzejolī ir virkne distiha formā sacerētu pantu.Dvīņu trīņi4.dzīve aša pasaule plašastājas dvaša steidzot pēc pašabet visur viss viensdebesu jumsmēs būsim bijušiViņa atspīdums(Pēters Brūveris. „Divpadsmit metieni. Dzejas atdzejas un...”)Drāma (dramaturģija) – daiļliteratūras veids, kur raksturi atklājas darbībā,konfliktos, monologos, dialogos un polilogos. Dramatiski darbi(lugas) parasti rakstīti izrādīšanai uz skatuves (teātrim).Drāma – luga, kurā atspoguļots konflikts starp labo un ļauno, sadursmestarp varoņiem vai viņu centieniem sasniegt mērķus, kas nosakaviņu dzīves apstākļus un jēgu. Drāmā parasti darbojas varoņi, kururaksturs atklājas reālās dzīves pretrunās un konfliktos. Konflikti varbūt divējādi – ārēji (vairāk sabiedriski vai sadzīviski) un iekšēji (psiholoģiski),piem., Mārtiņš Zīverts. „Nauda”, „Kopenhāgenas dialogs”.Dzeja (lirika) – daiļliteratūras veids, kurš saistītā valodā pauž autora pārdzīvojumusun kura galvenās pazīmes ir ritms, pants un atskaņas.Epitets – skatīt pie tēlainās izteiksmes līdzekļiem.Epitāfija – uzraksts (bieži dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.Fragments – mākslas darba (biežāk – literāra darba) atsevišķa daļa.Ideja (daiļdarbā) – daiļdarbā paustā pamatdoma.Iekšējais monologs (iekšējā runa) – personas runa domās; darbojošospersonu domu un pārdzīvojumu atveides paņēmiens.Ilustrācija – attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.