Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
mājvietas lielā nozīme šīs pasaules likumībās.<br />
Lapsene zina. Diemžēl, daudziem Eiropas<br />
Savienības komisāriem tā vēl ir tumša lieta.<br />
Tautu jaukšanās tādā mērā kā tagad, tautu<br />
saistības zudums ar savu noteiktu vietu,<br />
man liekas kā radniecīga, līdztekus parādība<br />
vides piesārņojumam, sugu izmiršanai, klimata<br />
maiņai. Kaut kas no būtiskas likumības<br />
un sakārtojuma aizgājis.<br />
***<br />
Kāds spars ir pavasarim! Pavisam nesen skatījos<br />
kailos zaros, mazos, cietos pumpuru<br />
aizmetnīšos un domāju: atkal nāk pavasaris...<br />
Ir jau klāt. Visi zied kā traki, cits pakaļ citam,<br />
mandeles, plūmes, akācijas, priede. Putni<br />
skrien ar stiebriem knābjos. Vienā meža plūmē<br />
bija palicis nenovākts aizlūzis zars, karājas<br />
plānā šķiedriņā ar zaru galiem uz leju. Nu<br />
tas ir balts, viss vienos ziedos. Vakar saskaitīju,<br />
ka dārzā ir 17 putnu un vāveru stādītas<br />
plūmītes, dažas jau lieli koki. Tās visas tagad<br />
zied, to viņi te ir sastrādājuši.<br />
Kadiķa ziedi apputinājuši autiņu zaļganpelēku.<br />
Sāku noslaucīt jumtu, man jābrauc uz<br />
veikalu. Pārstāju: bet tie taču ir ziedputekšņi.<br />
Atstāju, lai braucot nopūš vējš, tā varbūt būs<br />
pareizāk nekā ar šo lupatu. Ak, pavasari!<br />
***<br />
Kā jau es teicu, kamīna skurstenis pārklāts ar<br />
plastikas gabalu. Un kā jau es teicu, plastika<br />
man diezko nepatīk.<br />
Un kas notiek? Sāk līt viegls lietiņš. Pie kamīna<br />
stāvot dzirdami lāšu uzkritieni pārklājam,<br />
brīnišķīgi skaidri, atsevišķi piesitieni. Kā mazi,<br />
skaidri vārdi. Nākuši cauri mākoņainam izplatījumam<br />
starp debesīm un zemi, lietus<br />
vārdi, debesu vārdi. Nu ir pavisam kas cits<br />
– nu ir skaisti! Un tas, lūdzu, notiek ar plastikas<br />
piedalīšanos. To mazas pilītes izdara ar<br />
šo pārklāju, parauj sev līdzi, ļoti labi. Te ir kas<br />
iegaumējams, īstais, skaistais ir stiprāks. Tas<br />
vēl izglābs pasauli.<br />
Kā vieglu, smalku, bet ļoti noteiktu būtņu<br />
darbošanās tur ārā ap skursteni. Šajā pelēkajā<br />
dienā tās izdara savus skaistos pieskārienus,<br />
pasaka savus debesu vārdus. Vienkārši<br />
pasakaini, ko Dievs ir saveidojis, pasauli radīdams.<br />
***<br />
Varbūt man tomēr jāpiemin dažas lietas.<br />
Drusku jāatvaira aplamības, kas beras virsū,<br />
kas cits to darīs.<br />
2006.gadā izdotajā Latvju Enciklopēdijas<br />
5. sējumā mans dzimšanas gads aplam uzdots<br />
kā 1920. Esmu dzimusi 1928. gadā. Tā<br />
jau gadi sakrājušies, pieliek klāt vēl astoņus.<br />
Tad jau es savai mammai būtu piedzimusi<br />
vēl ģimnāzijā ejot. Mans tēvs tur bija skolotājs.<br />
Tā Jelgavā tolaik negāja. Darbu uzskaitē<br />
mana PBLA apbalvotā Trimdas Grāmata arī<br />
nav iekļauta. Biju iedomājusies, ka nāks kāds<br />
kļūdu labojumu saraksts, līdz šim tāds nav<br />
manīts.<br />
Tad Laika 2005.gada 16.aprīļa numurā ar<br />
manu vārdu ir publicēts raksts („Par Latviju<br />
domājot”), ko neuzskatu par savu. Redakcija<br />
to bez manas ziņas pārtaisīja, gan svītrojot<br />
lielāko daļu, gan pievienojot savus papildinājumus,<br />
kas neatbilst manam skatījumam.<br />
Cita starpā, ka Krievija esot skaista valsts.<br />
Manu iebildumu nepublicēja. Atbilstoši manuskriptam<br />
apcere iespiesta laikraksta Latvija<br />
Amerikā 2005.gada 9.jūlija numurā.<br />
Tad – kādā rakstā par Ēri man piedēvēts teiciens:<br />
Ēris sevi nepiepildīja. Tas nav mans<br />
uzskats. Nesaprotu, kur tāds varēja rasties,<br />
te ir kāda kļūda, pārpratums. Varbūt esmu<br />
teikusi, ka viņš savus darbus pietiekami neparādīja.<br />
Tā ir cita joma, mākslas radošamības<br />
ziņā viņam piepildījumu netrūka. Teikt,<br />
ka viņš sevi nepiepildīja ir briesmīgi aplam,<br />
lūdzu to nesaistīt ar manu uzskatu.<br />
Pietiks, koki pretī aiz loga saka, lai tagad skatās<br />
un domā par viņiem.<br />
***<br />
Kāda atšķirība pašlaik starp iekšieni un ārieni,<br />
starp to, ko redz, kad paskatās spogulī un<br />
to, ko jūt sevī. Vai tam būtu sakars ar dvēseles<br />
nemirstību – ka cilvēka būtība paliek arī<br />
tad, kad miesa izbeidzas? Ar prātu to nevar<br />
pieņemt. Tas ir pretī tam ko rāda daba. Viss<br />
izbeidzas, sadalās, no tā veidojas kas cits.<br />
Kāpēc kaut kas pēkšņi krāsies, un krāsies, un<br />
krāsies nebeidzami? Bet te tas ir, cilvēki gadu<br />
tūkstošus ticējuši un tic, ka dvēsele nemirst.<br />
Tas arī nevar būt gluži bez pamata.<br />
To es neatrisināšu. Būtu prātīgāk tā vietā<br />
beidzot sakārtot atvilktnes. Vismaz mēģināt,<br />
vismaz sākt.<br />
***<br />
Nesaprašanās, rīvēšanās. Ar vienu zirnekli.<br />
Auž tīklus jumta malā aiz loga. Te nevar.<br />
Taisni pretī, kad sēž uz dīvāna. Ar slotas kātu<br />
nojaucu, man nāca ciemiņi. Otrā rītā uzausts<br />
jauns, tieši tai pašā vietā. Viņam kaut kas ir<br />
ļoti skaidrs. Nojaucu. Nu viņš uzauž divus,<br />
lielus, ar gandrīz metru gaŗiem pavedieniem,<br />
izplestiem uz trim pusēm. Viņš dara savu<br />
lietu. Un man arī ir savas lietas. Logus ciet<br />
9