Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Jevgeņijs Kiseļovs<br />
KAD VĒSTURES SKAIDROŠANA<br />
KĻŪST PAR NOZIEGUMU<br />
Man interesētu izdibināt, vai rietumnieki pilnībā ir<br />
spējīgi izprast, ko īsti nozīmē prezidenta Dmitrija<br />
Medvedeva direktīva izveidot Komisiju cīņai pret<br />
mēģinājumiem falsificēt vēsturi Krievijas interesēm<br />
par sliktu. Daudzi ārzemnieki droši vien izsauktos:<br />
Dīvaini! Vai Krievijai patiešām nav spiedīgāku problēmu<br />
par šo, piemēram, kā tikt galā ar krīzi, kā modernizēt<br />
valsts politisko un arī ekonomisko struktūru vai<br />
apkarot korupciju? Līdzīgi tas bija1950. gadā – kad<br />
Padomju Savienība milzīgi nopūlējās atkopties no II<br />
Pasaules kara sekām, izbrīnu radīja Staļina lēmums<br />
uzsākt plaša mēroga debates par marksistisku pieeju<br />
valodniecībai. Divas dekādes pirms tam Staļins<br />
pārrakstīja boļševiku revolūcijas, sarkanā terora un<br />
pilsoņu kara vēsturi un pavēlēja izdot Vissavienības<br />
Komunistu Partijas (boļševiku) vēstures īso kursu, lai<br />
padomju cilvēki pareizi saprastu „vēsturisko patiesību,”<br />
proti, neviens cits kā tikai un vienīgi Staļins ir<br />
Ļeņina varas tiesīgais mantinieks.<br />
Staļina bērnības draugs un augsts Kremļa funkcionārs<br />
Ābels Jenukidze 1934. gadā izdeva grāmatu<br />
Boļševiku nelegālās tipogrāfijas [Kaukāzā]. Bet Staļins<br />
to atzina par sliktu, jo grāmatā nebija izcelts viņa<br />
pienesums iespiestajam vārdam un boļševismam vispār.<br />
Staļins savu seno draugu nesaudzēja – Jenukidzi<br />
apcietināja un likvidēja kā „tautas ienaidnieku.” Viņa<br />
noziegums – savas revolucionārās jaunības aprakstīšana<br />
bez pienācīga respekta pret Staļinu. Tāpat varētu<br />
jautāt, kādēļ Staļins aizliedza slavenā režisora<br />
Sergeja Eizenšteina filmas Ivans Bargais otro daļu,<br />
kādēļ Pravdas niknie uzbrukumi Dmitrija Šostakoviča<br />
operai [Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta]? Padomju<br />
inteliģence arī lāga neizprata, kādēļ [1946.gadā]<br />
tik bargi tika šaustīti Mikhaila Zoščenko īsstāsti un<br />
Annas Ahmatovas dzeja?<br />
Lielākais vēstures viltotājs, protams, ir pats Kremlis,<br />
un ir grūti nevilkt paralēles starp Medvedeva direktīvu<br />
un līdzīgiem lēmumiem Staļina laikā. Līdzko<br />
Medvedevs izsacīja vārdkopu par Krievijas interesēm<br />
kaitīgiem vēstures viltošanas mēģinājumiem, nevarēja<br />
būt šaubu par viņa teikto – valdība nežēlīgi apspiedīs<br />
katru mēģinājumu objektīvi aplūkot Krievijas un<br />
Padomju Savienības vēstures nepatīkamākos un noziedzīgākos<br />
aspektus, ieskaitot Molotova-Rībentropa<br />
neuzbrukšanas paktu starp PSRS un Hitlera Vāciju,<br />
kas atviegloja Hitleram uzsākt II Pasaules karu, faktus<br />
par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aneksiju<br />
Padomju Savienībai un par Kremļa izveidotajām un<br />
atbalstītajām represīvajām marionešu valdībām visā<br />
Austrumeiropā pēc II Pasaules kara.<br />
Simboliska un arī augstākā mērā ironiska bija padomju<br />
režīma vēršanās pret Nobela Prēmijas laureāta<br />
Aleksandra Solžeņicina Gulaga arhipelāgu kā<br />
pret rupju vēstures viltojumu – protams, tādēļ, ka tur<br />
atklāti noziegumi, kas iedragāja padomju iekārtas<br />
pašus pamatus. Grāmatā rūpīgi dokumentētas jau<br />
Ļeņina laikā iesāktās represijas, izplānotais un sistemātiskai<br />
terors, milzīgais bezpersoniskais, Kremļa<br />
izveidotais birokrātiskais aparāts cilvēku morālai un<br />
fiziskai iznīcināšanai. Gulaga arhipelāgs mainīja pasaules<br />
attieksmi pret Padomju Savienību. Ja agrāk<br />
bija ļaudis, kuri padomju komunismu skatīja caur<br />
rožainām acenēm, Solžeņicina darbs atklāja valdības<br />
drausmīgos noziegumus. 1973. gadā Rietumos<br />
publicētais Solžeņicina lieliskais „vēstures viltojums”<br />
kļuva par Padomju Savienības beigu sākumu.<br />
Medvedeva direktīvai par vēstures „pareizības” nodrošināšanu<br />
pieslēdzas likumprojekts Pret nacisma,<br />
nacistu noziedznieku un viņu palīgu reabilitāciju<br />
kādreizējo Padomju Savienības republiku, tagad neatkarīgu<br />
valstu teritorijās un ieteikums „reabilitētājus”<br />
– gan krievus, gan arī bijušo republiku iedzīvotājus –<br />
sodīt ar trīs līdz pieciem gadiem cietumā. Tas, piemēram,<br />
varētu nozīmēt, ka jebkurš cilvēks, kurš nosoda<br />
amerikāņus un angļus par izdošanu padomju varas<br />
orgāniem divus miljonus „Jaltas upuru” 1945.gadā,<br />
tiktu atzīts par „noziedznieku”. Saskaņā ar Rietumu<br />
sabiedroto un PSRS slepeno vienošanos Jaltas konferencē<br />
(1945) visi par padomju pilsoņiem uzskatītie<br />
cilvēki piespiedu kārtā bija izdodami Padomju<br />
Savienībai, to vidū Krievijas kazaki, vācu saņemtie<br />
kara gūstekņi, spaidu darbu strādnieki, bēgļi un visi,<br />
kas Vācijas pusē bija cīnījušies pret Staļinu. Simti<br />
tūkstoši šādu personu pēc viņu piespiedu „repatriēšanas”<br />
tika nogalināti vai ievietoti Gulagā. Līdzīgā<br />
kārtā mūsdienu Krievijas varas orgāni varētu ievadīt<br />
kriminālapsūdzību pret vēsturniekiem, kuri apšauba<br />
britu un amerikāņu gaisa uzbrukuma nepieciešamību<br />
Drēzdenei 1945.gada februārī.<br />
Vienlaikus ar cīniņu pret „vēstures viltošanu” Krievijas<br />
varasvīri nebūt nav kritiski pret vēstures mācību grāmatām,<br />
kurās Staļins raksturots kā „veiksmīgs vadonis”<br />
un pagājušā gs.30., 40. un 50.gadu masu represijas<br />
attaisnotas kā Staļina vienīgais iespējamais<br />
līdzeklis kolosālo saimniecisko un drošības problēmu<br />
novēršanai.<br />
Patlaban valdības kontrolētās televīzijas visvairāk<br />
skatītās stundas ir pārsātinātas ar vēsturiski samudžinātām<br />
pseidodokumentālfilmām. Viena, piemēram,<br />
attēlo Berlīnes un arī Kubas raķešu krīzi (1961)<br />
kā Ņikitas Hruščova ārlietu politikas lielāko triumfu,<br />
kura rezultātā ASV izrādījušas ja ne gluži bailes, tad<br />
respektu pret Padomju Savienību kā pret līdzīgu lielvaru.<br />
Citas filmas attēlo Mihaila Gorbačova un Borisa<br />
Jeļcina valdīšanas gadus kā sabiedrības iziršanas un<br />
vērtību zaudēšanas laiku. Vladimirs Putins savas prezidentūras<br />
laikā savukārt sagatavoja skatuvi vēstures<br />
politiskam piešķiebumam, raksturojot Padomju<br />
Savienības sabrukumu kā 20.gs. lielāko ģeopolitisko<br />
katastrofu. Attiecībā uz vēstures jautājumiem<br />
Medvedevs, šķiet, paklausīgi iet Putina pēdās, kas<br />
lieku reizi pierāda, kam ir galvenā teikšana valstī. o<br />
__________________________<br />
Jevgeņijs Kiseļovs ir progresīvās krievu radiostacijas<br />
Eho Moskvy pārrunu programmu vadītājs. Šis raksts<br />
(tulk. Biruta Sūrmane) publicēts angļu valodas laikrakstā<br />
Moscow Times (2009.3.VI).<br />
58
Change language