Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
IEVADS LATVIEŠU ARHITEKTŪRAS<br />
ATTĪSTĪBĀ<br />
Jānis Lejnieks, Zanda Redberga (sastādītāji).<br />
Latviešu arhitektu teorētiskie raksti un<br />
manuskripti 20. gadsimtā. Rīgā: Latvijas<br />
Arhitektūras Muzeja Fonds, Apgāds<br />
Mantojums, 2007. 175 lpp. Divvalodu<br />
izdevums (angļu valodā tulk. Dace Dzirne-<br />
Šēfere).<br />
Ievadam, kurā Dr. Jānis Taurens iepazīstina lasītājus<br />
ar teorijām par arhitektūru, tās iespaidu<br />
uz apkārtni un pilsētu plānošanu, seko<br />
arhitektūras zinātņu doktora Jāņa Lejnieka<br />
konspektīvs pārskats par arhitektūras attīstību<br />
Latvijā no 19.gs. vidus līdz 1990.gadam.<br />
Viņa uzskatā sarežģītajā politiskajā vēsturē<br />
no politikas vai cenzūras brīvi bijuši tikai<br />
pagājušā gadsimta 20. un 90.gadi. Nodaļās<br />
par arhitektūras lomu sabiedrībā, par nacionālās<br />
un reģionālās identitātes meklēšanu,<br />
arhitektūras stilu maiņām un par arhitektu<br />
profesionālo attīstību ietilpināti 27 raksti<br />
– 11 no tiem nāk no Latvijas Universitātes<br />
(LU) Arhitektūras fakultātes mācību spēka<br />
Eižena Richarda Laubes (1880-1967) spalvas,<br />
pieci – no Pētera Bērzkalna (1899-1958) un<br />
pa vienai publikācijai no pārējiem autoriem.<br />
Pievienotas arī autoru biogrāfijas un Rīgas<br />
Arhitektūras skolas absolventu (1869-2007)<br />
saraksts.<br />
Prof. Laubes darbība noris 20.gs. jūgendstila<br />
laikmetā, kad latviešu arhitekti sāk aizstāt<br />
vācu un krievu profesionāļus, turpinās<br />
pirmajos neatkarības gados, sasniedzot<br />
kulmināciju Ulmaņa valdības laikā – tātad<br />
jūgendstils jaunībā, pirmie profesionālie<br />
panākumi neoeklektiskā stilā līdz arhitektūras<br />
stila evolūcijai „nacionāli konservatīvā”<br />
jeb „latviski nacionālā garā”. Atstājis<br />
Latviju (1944), viņš pēc II Pasaules kara<br />
vada Baltijas Universitātes arhitektūras un<br />
inženierzinātņu fakultāti Pinebergā, Vācijā.<br />
Laubes iespaids latviešu arhitektūrā izzūd<br />
50. un 60.gados līdz ar Rietumu arhitektūras<br />
„industriālo” modernismu. Laika posmā<br />
no 1908. līdz 1939.gadam rakstītajās apcerēs<br />
Laube pievēršas arhitektūras stiliem,<br />
to izpratnei un nacionālās arhitektūras pamatprincipiem.<br />
Pirmajā rakstā autors apcer<br />
arhitektūras daudzveidības pieaugšanu,<br />
jaunu materiālu un tehnikas pielietošanu,<br />
klimata, tautas tradīciju un individuālu radītāju<br />
oriģinalitātes ietekmi. Starp 1930. līdz<br />
1934.gadu publicētajās esejās galvenokārt<br />
iztirzāta Rietumu modernā arhitektūra, ko<br />
profesors pareizi novērtē kā tikai materiālu,<br />
tehnisku, rūpniecisku, lietišķu, beztradīciju,<br />
bezpersonisku, vienmuļu, garlaicīgu, abstraktu<br />
un sausu problēmu risināšanu ar celtniecības<br />
līdzekļiem vai arī kā rotaļāšanos ar<br />
sausām, nabadzīgām, nedzīvām, daudzkārt<br />
neveiklām, dažkārt mākslīgām formām un<br />
krāsu kombinācijām. 20.gs. otrā pusē izveidojas<br />
t.s. postmodernisms, kad par labu tiek<br />
griezti daudzi Laubes jau 1930.gadā aprādītie<br />
modernās arhitektūras trūkumi. Sākot<br />
ar 1936.gadu, Laubes raksti arvien vairāk<br />
atspoguļo politiskās iekārtas tendenci radīt<br />
latviešu „nacionālo arhitektūru” ar mūsu tagadējā<br />
laika garam atbilstošu stilu, ārējo veidu<br />
un ietērpu vai ar formām, kas atbilst šim<br />
jaunajam laikmetam, celtnēm, kas saskaņotas<br />
ar atdzimušās Latvijas tagadni, uzsverot<br />
vienības gara lielo nozīmi. Rakstā „Latvijas<br />
arhitektūras pamatjēdzieni” (1939) zīmīga<br />
norāde: ...katra latviešu arhitekta arhitektūras<br />
darbs atzīstams par latvisku.<br />
Arhitekts, pilsētu plānotājs un mācību spēks<br />
Pēteris Bērzkalns piegriež lielu vērību arhitektu<br />
profesijas attīstībai, ņem aktīvu līdzdalību<br />
Rietumeiropas arhitektu savienībās un<br />
kongresos, ir viens no „Architektu vienības”<br />
dibinātājiem (1934) un pirmajiem vēsturiskās<br />
Vecrīgas saglabāšanas atbalstītājiem.<br />
Rakstā „Nacionālais stils celtniecībā” (1938)<br />
Bērzkalns šķiro stilu jēdzienu vecās un jaunās<br />
nācijās, uzsverot, ka tām tautām, kas<br />
tikai top par nācijām, nacionāla stila īpatnību<br />
vēl nav. Lasot rakstu „Latvijas arhitektu<br />
profesija un tās aizsardzība”, kas iespiests īsi<br />
pirms krievu okupācijas (1940), uzzinām, ka<br />
1914. gadā no organizētiem Rīgas arhitektiem<br />
tikai ap 6% bijuši latvieši, kamēr lielākā<br />
daļa cittautiešu profesionāļu nav sajutuši<br />
sevi kā Latvijas nācijas sastāvdaļu un nav arī<br />
vēlējušies veidot jaunās valsts celtniecību.<br />
Bērzkalns jau tolaik gaišredzīgi norāda uz<br />
vajadzību turēties pie vēlāk Rietumu pasaulē<br />
pieņemtās aksiomas, proti, par arhitektiem<br />
kā ēku īpašnieku padomdevējiem un interešu<br />
aizsargātājiem, kuri saņem atlīdzību tikai<br />
honorāra veidā. Neatkarības laikā no 257<br />
brīvā praksē nodarbinātiem arhitektiem tikai<br />
kādiem 10 privāta prakse bijusi vienīgais<br />
ienākumu avots. Bērzkalna uzskatā arhitekta<br />
darbs brīvajā profesijā nav apvienojams ar<br />
ierēdņa darbu valsts un pašvaldību iestādēs.<br />
Ievērojams sabiedrisks darbinieks, Rīgas<br />
domnieks Konstantīns Pēkšēns (1859-1928),<br />
viens no ražīgākiem 20.gs. sākuma latviešu<br />
arhitektiem, sludina progresīvu plānošanu,<br />
cita vidū iesakot ņemt par paraugu Anglijas,<br />
ASV un Vācijas pilsētas. Tādēļ, ka industrijas<br />
attīstības laikmetā 47 gados (līdz 1914)<br />
Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits pieaudzis<br />
64
Change language