Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
PAR VIDUSĀZIJAS ZEMJU<br />
EKSOTIKU<br />
Anita Liepa. Austrumu motīvs. Daugavpilī:<br />
autores izdevums, 2008. 175 lpp.<br />
Ingūnas Liepas vāks ar reproducēto gleznu<br />
„Buhāriete” rada piemērotu eksotisku noskaņu<br />
grāmatas saturam – ceļojumam austrumu<br />
zemēs. Pazīstams ir teiciens, ka ceļotājs<br />
iedziļinās, toties tūrists apmierinās tikai<br />
ar apskatīšanos. Anita Liepa ne tikai iedziļinās,<br />
bet ar savu metaforisko izteiksmi trešā<br />
personā pārvērš lasītāju savā līdzgaitniekā<br />
austrumzemju Zīda ceļa reģionos – pāri<br />
Kazahstānas stepēm, Turkmenistānas un Uzbekistānas<br />
tuksnešiem līdz pat Tadžikistānai.<br />
Ceļojums noris 20.gs. nogalē padomju<br />
impērijas sairšanas gados. Tūkstošs un vienas<br />
nakts pasaku sapņainie skati paveras<br />
ikdienas īstenībā, vienlaikus atverot acis uz<br />
teiksmaino pagātni. Ceļojot ar vilcienu, Nameda<br />
ar meitu Līvu nokļūst vīriešu dominētās<br />
zemēs, kur sarunās austrumnieki atklāj<br />
pašu un apkārtnes dzīves ritmus un noskaņas.<br />
Nokļūstot Buhārā un senajā tirdzniecības<br />
centrā Samarkandā, ceļinieces pamatīgi<br />
iepazīstas ar šo pilsētu vēsturi un vienlaikus<br />
izbauda mūsdienu austrumnieku<br />
viesmīlību. Noslēgumā<br />
autores secinājums: tieši<br />
atšķirīgu civilizāciju savdabība<br />
varētu būt par svētību<br />
Zemei – ja vien viena civilizācija<br />
(..) nepūlētos uzmākt<br />
otrai savu parādību izpratni,<br />
pasaules uzskatu un dzīvesveidu.<br />
Bez dienasgrāmatai<br />
līdzīgā austrumu ceļojuma<br />
apraksta grāmatā iekļauti<br />
septiņi eksotiski Anitas Liepas<br />
stāsti, kas izceļas ar vispusīgu<br />
fantāziju un labi iekļaujas<br />
Austrumu motīvos.<br />
Daugavpilniece Anita Liepa-<br />
Sondore 1944. dodas bēgļu<br />
gaitās, nonāk Ziemeļvācijā,<br />
bet 1947. gadā atgriežas<br />
Latvijā, kur beidz LVU Filoloģijas<br />
fakultāti. 1953. gadā<br />
apcietināta un gadu vēlāk notiesāta uz septiņiem<br />
gadiem – Arhangeļskas un Permas darba<br />
lēģeros. 1956. gadā sodamība noņemta.<br />
Pēc atgriešanās strādā par skolotāju, māksliniecisko<br />
noformētāju, ārštata korespondenti.<br />
Stāsti un tēlojumi publicēti periodikā. Atmodas<br />
laikā ievērību iegūst viņas latviešu represētajiem<br />
virsniekiem veltītais dokumentālais<br />
romāns Ekshumācija (1990) – par brāļu<br />
Sondoru ceļu uz militāro karjeru un bojāeju<br />
padomju varas laikā. Citi darbi: prozas krājums<br />
Krusta dancis (1982), romāni Saulesmāsa<br />
(1994), Vējgāze (1996), Magoņu pļavā<br />
(1998), Gaisa pils (2002), Noklusētās lappuses<br />
(2004). Raksta arī lugas.<br />
Māra Stabiņa<br />
SKAISTA VALODA, AIZRAUJ0ŠS<br />
SIŽETS<br />
Inga Ābele. Paisums. Rīgā: Dienas Grāmata,<br />
2008. 315 lpp.<br />
Inga Ābele (1972) ir viena no pazīstamākajām<br />
un ražīgākajām rakstniecēm mūsdienu<br />
latviešu literatūrā. Iesāk ar stāstu krājumu<br />
Akas māja (1999). Tajā pašā gadā godalgu<br />
saņem viņas luga Tumšie brieži, ko uzved<br />
Rīgā, Valmierā, arī Vācijā (piemēram,<br />
Štutgartē). Lugu Dzelzszāle (2001) uzved<br />
Latvijā, Dānijā un Somijā. Seko dzeju krājums<br />
Nakts pragmātiķe (2000), romāns Uguns nemodina<br />
(2001), stāstu krājumi<br />
Sniega laika piezīmes<br />
(2004) un Austrumos no<br />
saules un ziemeļos no zemes<br />
(2006). Lugai Skola ir<br />
pirmizrāde Nacionālā teātrī<br />
Rīgā (2008).<br />
Rakstnieces pēdējais romāns<br />
Paisums ir stāsts par<br />
jaunas sievietes sarežģīto<br />
dzīvi, par to, kā no mierīgas<br />
bērnības vecomes mājā tā<br />
pārveidojas (virzoties caur<br />
saspringtiem piedzīvojumiem<br />
un traģiskiem pārdzīvojumiem),<br />
par aizvadītā laika<br />
ilgstošu smeldzi brieduma<br />
gados. Sižets ir smags<br />
un pesimistisks. Kad autore<br />
stāsta, ka 33. dzimšanas<br />
dienā Ieva saullēktā stāv<br />
kalna virsotnē spirdzinošā<br />
gaisā, viņa zina, ka būs jākāpj lejup sausā,<br />
izkaltušā tuksnesī. Stāsts ir par rūgtumu un<br />
mīlestību starp mātēm un meitām, par līdzcietību<br />
un cietsirdību starp tuviem cilvēkiem,<br />
par dzīves sākumu un beigām.<br />
Pirmā nodaļa „Iesākumā” līdzinās filozofiskai<br />
esejai, kas it kā nosaka romāna noskaņojumu.<br />
Esamība par daudz prasa no cilvēka,<br />
62
Change language