Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Helēna Gintere<br />
GUNDEGA ŠMITE<br />
UN LAIKMETĪGĀ MŪZIKA<br />
Cilvēki mīl klausīties mūziku, ko pazīst, zināmo<br />
un ierasto, taču laiks nestāv uz vietas un<br />
mūzikā, tāpat kā citās mākslas jomās, notiek<br />
daudz dažādu pārmaiņu, kuras estētiski<br />
dažkārt uzreiz nepieņemam. Laikmetīgo<br />
mūziku nereti komponē uz pieprasījuma,<br />
tā teikt, noslēgtam klausītāju lokam. Kā tai<br />
tapt populārākai? Kā plašāk izveidot dialogu<br />
ar klausītāju?<br />
Šajā kontekstā nozīmīga Latvijas<br />
mūzikas dzīvē ir bijusi jaunās mūzikas<br />
kultūras izaugsme pēdējos<br />
10 gados. To vistiešākā nozīmē<br />
sekmējušas vairākas spilgtas personības<br />
profesionālo komponistu<br />
vidū, arī atskaņotājmākslinieki.<br />
Visaktīvākie – Latvijas Radio koris<br />
Sigvarda Kļavas vadībā, Kaspara<br />
Putniņa grupa Altera Veritas, kas<br />
atskaņo tikai viņiem rakstītu mūziku,<br />
Normunds Šnē ar Rīgas kamermūziķiem,<br />
Sinfonietta Rīga, Rīgas<br />
festivāla orķestris, Māris Sirmais ar<br />
kori Kamēr... un vēl daži atsevišķi<br />
mūziķi. Deviņu gadu laikā laikmetīgā<br />
mūzika skanējusi 18 reizes<br />
Latvijas Nacionālajā Operas teātrī,<br />
arī jaunās mūzikas festivālā Arēna,<br />
kas notiek kopš 2002. gada. Tas<br />
viss mudina un uztur interesi par<br />
laikmetīgo mūziku lielai sabiedrības<br />
daļai, apgāžot faktu, vismaz<br />
Latvijā, ka mūsdienu mūzika tiek sacerēta<br />
tikai šauram ekstravagantistu lokam. Ir izveidojies<br />
kupls Latvijas laikmetīgās mūzikas<br />
komponistu loks – Andris Dzenītis, Jānis<br />
Petraškēvičs, Mārtiņš Viļums, Ēriks Ešenvalds,<br />
Kristaps Pētersons, Sandra Ratniece un šobrīd<br />
viena no atzītākām un aktīvākām – rīdziniece<br />
Gundega Šmite (1977), kuras mūzika<br />
pārsteidz ar enerģisku lādiņu, sievišķīgu<br />
smalkumu un poētisma kombināciju. Viņa<br />
ir augusi mūzikas mīļotāju ģimenē. Vectēvs<br />
Aleksandrs Saliņš savulaik mācījies kompozīciju<br />
pie Lūcijas Garūtas un mūzikas teoriju<br />
Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā. Abi vecāki<br />
dziedājuši koros, māsa absolvē Dārziņa vidusskolu<br />
un kļuva par pianisti. Pašā sākumā<br />
Gundega nolemj neiet pa mūzikas ceļu – viņa<br />
_______________________<br />
Par Latvijas Valsts konservatoriju beigušo pianisti<br />
un mūzikas pedagoģi, tagad Kanādā mītošo Helēnu<br />
Ginteri skat. JG246(2006):31.<br />
Gundega Šmite<br />
pabeidz Rīgas 1. ģimnāzijas specializēto matemātikas<br />
klasi. Taču drīz vien iestājas Jāzepa<br />
Mediņa Mūzikas vidusskolas teorijas nodaļā,<br />
bet pēc 4. kursa beigām nolemj vēlreiz mainīt<br />
studiju virzienu – iestājas Kultūras akadēmijas<br />
Teātra mākslas nodaļā. Tomēr pēc diviem<br />
semestriem aptver, par aktrisi nekļūs, atgriežas<br />
Mediņa vidusskolā, ko absolvē pedagoga<br />
Imanta Mežaraupa vadībā. Diplomdarbs:<br />
par Manuela de Fajas (de Falla) skaņdarbu<br />
Noches en los jardines de España (Nakts<br />
Spānijas dārzos), kura nacionālromantiskajā<br />
gaisotnē atrodama daža laba saistoša laikmetīguma<br />
iezīme.<br />
Pirmajā studiju gadā (1998) Jāzepa<br />
Vītola Mūzikas Akadēmijas<br />
kompozīcijas nodaļā (pie Pētera<br />
Plakida) Gundega uzvar iekšējā<br />
konkursā ar skaņdarbu sitaminstrumentiem<br />
– Pārvērtības, un<br />
piedevām saņem Kultūras fonda<br />
atzinības rakstu par skaņdarbiem<br />
Atgriešanās (flautai, īru flautām<br />
un divām basa koklēm) un Atnākot<br />
(flautai, koncertkoklei un<br />
basa koklei). Seko, aizņemoties<br />
Pētera Plakida teicienu, dzīves lielākā<br />
opusa radīšana – piedzimst<br />
dēls Andrējs. Tad pārcelšanās uz<br />
ASV sakarā ar vīram, komponistam<br />
Mežaraupam profesionāli<br />
nelabvēlīgiem apstākļiem Latvijā.<br />
Lielu lomu, protams, spēlē<br />
Gundegas ziņkāre izzināt pasauli<br />
otrpus okeānam. Divus gadus<br />
Amerikā auklējot dēlu, katrs brīvs<br />
brīdis tiek veltīts partitūru analīzei,<br />
iedziļināšanās visos Filadelfijas bibliotēkā<br />
pieejamos laikmetīgās mūzikas ierakstos,<br />
īpaši amerikāņu Džordža Kramba (Crumb)<br />
un itāļu izcelsmes Džona Koriljāno (Corigliano),<br />
kā arī Āzijas valstu komponistu darbos.<br />
Šī analīze fascinējusi ar vārdos nedefinējamu<br />
virmojumu un īpatnējo kolorītu. Tai pat laikā<br />
intensīva Eiropas komponista Lučāno (Luciano)<br />
Berio skaņdarba Sekvences pētīšana.<br />
Šajā laikā top Gundegas otrs skaņdarbs – Altera<br />
veritas, uzrakstīts koklētājai Andai Zaborovskai<br />
mūsdienu mūzikas kameransambļu<br />
konkursam.<br />
Pēc atgriešanās Latvijā Šmite kļūst par<br />
Mūzikas akadēmijas bakalauri (2005) un<br />
maģistri (2007) – profesora Plakida vadībā.<br />
Pēc pirmā grāda Socratus Erasmus studiju<br />
apmaiņas ietvaros papildinājusies Sibēliusa<br />
Mūzikas akadēmijā pie Veli Mati Pūmalas,<br />
kura vadībā tapa Komēta – saksafona kvartetam.<br />
Pūmalam piemīt izcila prasme iemācīt<br />
34
Change language