Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
avantūrista gēna pārmantošanu. ••• Jānis Lejiņš<br />
eposa Zīmogs sarkanā vaskā 3.grāmatā Rūnas norauj<br />
plīvuru daudziem mūsu vēstures baltajiem plankumiem,<br />
bet citviet vairākus notikumus ataino jaunā<br />
gaismā. Vēstījumā savijas politiskās spēles un intrigas,<br />
vēsturiskā precizitāte, gandrīz detektīvromāna<br />
cienīgs sižets, spilgti un dzīvi veidoti varoņi. •••<br />
Viļa Selecka Sārta asins baltā sniegā varētu pārstāvēt<br />
gan romāna, gan arī detektīvžanru. (vg)<br />
LITERATŪRAS MANTOJUMA jomā publicēts jaungaitnieces<br />
Ainas Zemdegas (1924-2006) Rakstu 2.<br />
un 3. sēj. (skat.60 lpp.). ••• Audiogrāmatu sērijā<br />
„Klausāmgrāmata” (Liānas Langas redakcijā) turpat 3<br />
stundas var klausīties Jāņa Ezeriņa Noveles. (vg)<br />
DAŽĀDA SATURA – Ja divi dzejnieki sarunājas jau 30<br />
gadus, tad neapšaubāmi rodas viela, kas interesētu<br />
arī lasītāju. Tomēr Māra Zālīte no visām garajām pārrunām<br />
grāmatā To mēs nezinām. Sarunas ar Imantu<br />
Ziedoni ievietojusi tikai īsa laika sprīža - 2000. gada<br />
sākuma - sarunas, ko abi dzejnieki dažādās Rīgas<br />
kafejnīcās risinājuši par dzīvi, kultūru un literatūru.<br />
Patiesīguma un sarunu pilnīga autentiskuma vārdā<br />
neesam tās literāri nedz gludinājuši, nedz stērķelējuši,<br />
nedz kā citādi uzlabojuši. Tā tie dzejnieki runā –<br />
apgalvo Zālīte. ••• Literatūrzinātniece, filoloģijas<br />
zinātņu doktore, LU Literatūras un mākslas institūta<br />
pētniece, ilggadēja Raiņa Literatūras un vēstures<br />
muzeja Raiņa izpētes nodaļas vadītāja Gundega<br />
Grīnuma grāmatā, ko izdevējs „Karogs” apzīmē kā<br />
gandrīz literatūrvēsturisku detektīvu, Piemiņas paradoksi:<br />
Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā, uzdrošinājusies<br />
atklāt kā abu dzejnieku piemiņa pārtapa<br />
par intrigu objektu ideoloģiski un partijiski sašķeltajā<br />
trimdas sabiedrībā. Tas ir pētījums par Kastanjolu kā<br />
nacionālo simbolu un personībām, kas piedalījās šā<br />
simbola veidošanā, kā arī par to kā nacionālie simboli<br />
spēj gan vienot cilvēkus, gan tos šķelt. ••• VVF:<br />
Vairas Vīķes-Freibergas politiskās biogrāfijas 11 nodaļas<br />
uzrakstījuši Dienas žurnālisti Sanita Jemberga,<br />
Pauls Raudseps un Gunta Sloga.<br />
••• Zinātnes apgādā iznāk <strong>Jura</strong><br />
Cibuļa vērtīgais pētījums Latgaliešu<br />
ābeces 1768-2008 ar īpašu nodaļu<br />
latgaļu pārkrievošanas ābecēm.<br />
••• Pēc 19.gs. avīžu izlasīšanas<br />
vēsturniecei Vitai Zelčai radies<br />
mazliet vecmodīgs stāsts – pētījums<br />
Latviešu avīžniecība: Laikraksti<br />
savā laikmetā un sabiedrībā, 1822-<br />
1865 – par avīžu lomu sabiedrības<br />
informēšanas un audzināšanas<br />
jomā. ••• Tā kā latviešu valodā<br />
nav grāmatu par pasaules kino,<br />
Dienas kinokritiķi Dita Rietuma un<br />
Normunds Naumanis nolemj šo<br />
kļūdu labot, laižot klajā kopdarbu<br />
Personības/Parādības/personīgi ar<br />
portretiem un sarunām ar mūsdienu<br />
kino procesam nozīmīgiem cilvēkiem<br />
(Johnny Depp, Woody Allen,<br />
Leonardo DiCaprio, Kate Blanchett<br />
u.c.). ••• Naumaņa kontā jāietilpina arī Dienā<br />
publicēto (1997-2007) dažādām kultūras norisēm<br />
veltīto sleju izlase Kultūrnieze. ••• Jāzeps<br />
Pošeika grāmatu Latvijas grāvēji pats izdevis jau pirmās<br />
brīvvalsts laikā. Atkārtotais izdevums apvieno šo<br />
darbu un Mani šausmu piedzīvojumi G.P.U. cietumos<br />
Padomju Krievijā. (vg)<br />
TULKOJUMI – Ar Gruzijas un Ukrainas vēstnieku<br />
atbalstu tapis Šotas Rustaveli 12.gs. poēmas<br />
Bruņinieks tīģera ādā izdevums latviešu, gruzīnu<br />
un ukraiņu valodā. Ukrainas vēstnieka Latvijā Raula<br />
Čilačavas priekšvārds. ••• Čilieša Sepulvedas (Luis<br />
Sepúlveda) romāns Sirmgalvis, kas lasīja mīlas romānus<br />
(Un viejo que leía novelas de amor, 1989 – tulk.<br />
Edvīns Raups) ir spilgts latīņamerikāņu literatūras paraugs,<br />
kas vēsta par vientulību, alkām pēc mīlestības<br />
un dabu, kur dažkārt ir vairāk cilvēcīguma nekā cilvēku<br />
attiecībās. ••• Viņa Svētības Dalailamas grāmatā<br />
Kā izzināt savu patieso būtību – budisma atziņas<br />
par mīlestības, atskārsmes un līdzcietības nozīmi<br />
cilvēka dzīvē ar saistošiem atgadījumiem no paša autora<br />
dzīves, kas ir kā iedvesmojošs un spēcinošs ceļvedis<br />
sevis apzināšanā. ••• Grāmatā Pirmo civilizāciju<br />
meklējumos (Legacy – a Search for the Origins<br />
of Civilization, tulk. Elita Roze) Vuds (Michael Wood)<br />
cita vidū pievēršas Gvatemalas pamatiedzīvotājiem<br />
majiem, kuri joprojām dzīvo Eiropas elites pakļautībā.<br />
••• Silvija Brice sagādājusi iespēju iepazīties ar vēl<br />
vienu klasiķa Ficdžeralda (F. Scott Fitzgerald) romānu,<br />
iztulkojot viņa Neticamo stāstu par Bendžaminu<br />
Batonu (The Curious Case of Benjamin Button) un<br />
ievedot lasītāju pasaulē, kur viss jāvērtē no otra gala,<br />
sekojot Batonam, kas piedzimst kā vecs vīrs... •••<br />
Kazahijā dzimušā krievu fantastikas/fantāzijas rakstnieka<br />
Sergeja Lukjaņenko romāns Mijkrēšļa sardze.<br />
(vg)<br />
M Ū Z I K A – Rīgas Operas festivālā (2.-14.VI) spoži,<br />
starptautiski pazīstami dziedātaji Vāgnera Klīstošajā<br />
holandietī, Doniceti Mīlas dzērienā, Mocarta<br />
Don Žuanā un Burvju flautā, Bizē<br />
Karmenā, arī Dvoržaka Rekviēmā<br />
un Erika Ešenvalda Augļu koks ir<br />
Jāzeps. ••• 2008./2009. sezonā<br />
Ņujorkas Metropolitēna programmas<br />
grāmatiņā solistu sarakstā<br />
Elīna Garanča (ar visu garumzīmi<br />
un jumtiņu!), Maija Kovaļevska<br />
un Aleksandrs Antoņenko – pēc<br />
katras uzstāšanās saņēmuši kritiķu<br />
dāsnu atzinību. ••• Viņas<br />
balss ir spodra, turklāt visā plašajā<br />
diapazonā un dinamiskajā amplitūdā.<br />
Viņas priekšnesums, balss<br />
zīdainais plūdums, šķiet, panākts<br />
bez piepūles. Ir skaidrs, ka zvaigzne<br />
jau sasniedz diženuma līmeni – tā<br />
par mecosoprāna Garančas debiju<br />
Rosīni (Gioachino Rossini) operā La<br />
Cenerentola (pelnrušķītes Andželīnas<br />
lomā) raksta The New York Times<br />
(8.V). ••• Garančai atkal<br />
50
Change language