Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ko man uzdāvināja 60. gados ciemojoties Rīgā.<br />
Interesanti, ka Padomju Latvijas literārais žurnāls<br />
Karogs 1983. gadā citēja Mauriņas esejas par<br />
Majakovski, ko mēnešraksts Daugava bija iespiedis<br />
30. gados. Protams, Mauriņas vārdam šai sakarībā<br />
grūti paiet garām. Manā plauktā stāv arī Rudzīša<br />
rediģētie Ādamsona raksti. Kompetentā literatūrvēsturniece<br />
Ofēlija Sproģere ir rūpējusies, lai pēc Rudzīša<br />
nāves iznāktu viņa trimdas presē publicētie raksti krājumos<br />
Starp provinci un Eiropu (Ziemeļblāzma 1971)<br />
un Tālos ciemos – savos ļaudīs (Ziemeļblāzma 1973).<br />
Sevišķi interesants ir pirmais krājums, kur Rudzītis izvērtē<br />
trimdas rakstniecību un lūkojas nākotnē. Pēc<br />
deviņiem gadiem trimdā Rudzītis gaišredzīgi izsaka<br />
cerību, ka Latvijas rakstniecībā parādīsies partizāni,<br />
radot no okupantu prasībām brīvu literatūru.<br />
Pārlasot Mauriņas un Rudzīša grāmatas, var konstatēt<br />
lielas līdzības viņu dzīves gājumos un interesēs.<br />
Rudzītis savu bērnību grāmatā Starp provinci un<br />
Eiropu tēlo smagu un asarainu, kuras skumjas pārvarēt<br />
viņš agri mācījies literatūrā. Četri viņa brāļi un<br />
māsas miruši jau bērnībā. Studiju laikā jācīnās ar<br />
naudas trūkumu, taču viņš atrod balstītājus – gan<br />
universitātē, gan Daugavas izdevniecībā. Mauriņas<br />
bērnību aptumšo smaga slimība – bērnu trieka, kas<br />
viņu piespiež visu mūžu būt saistītai ar braucamkrēslu.<br />
Rudzītis un Mauriņa mīlēja mūziku un itāļu kultūru.<br />
Abiem tuvi bija Rainis, Poruks, Zinaīda Lazda.<br />
Abi studējuši Latvijas Universitātē, rakstījuši literārajā<br />
mēnešrakstā Daugava un 30. gados ieguvuši vārdu<br />
latviešu literārajā pasaulē.<br />
Taču dzīvē viņi bija nikni ienaidnieki. Grāmatā Zemes<br />
dziesma Mauriņa ar rūgtumu piemin, ka Latvju enciklopēdijā<br />
(Trīs Zvaigznes 1950-62) Rudzītis viņai<br />
pārmetis lielas pretenzijas un tendenci uz perversijām.<br />
Mauriņa nekautrējas pilnībā citēt kritiskos vārdus,<br />
tiem pretim stādot latvisku spītu un izturību kā<br />
latviešiem un viņai raksturīgu īpašību.<br />
Rudzītis Latvju enciklopēdijā rakstījis rakstnieku<br />
biogrāfijas, kuru līmenis, manuprāt, uzrāda lielas<br />
variācijas gan stila, gan satura ziņā. Pārlapojot izcilāko<br />
latviešu rakstnieču biogrāfijas, Rudzītis augsti<br />
vērtējis Aspaziju, taču diezgan neitrāli aprakstījis<br />
Brigaderes darbus, ne sevišķi taktiski pieskaroties sarežģījumiem<br />
viņas privātajā dzīvē.. Toties Mauriņa no<br />
Rudzīša izpelnījusies sadisma iekrāsotu kritiku. Nāk<br />
prātā Freida aprakstītās kastrācijas bailes, ko vīrietim<br />
varētu radīt gan Mauriņas invaliditāte, gan mazvērtības<br />
sajūta viņas Latvijā neparasto ieviržu un plašo<br />
zināšanu priekšā. Rudzītis pārmet Mauriņai arī dižgaru<br />
kultu. Arī Rudzītim bija savi dižgari, kaut viņš tos<br />
daudzināja citā toņkārtā.<br />
Jā, Rudzītis varēja būt ļoti nesaudzīgs, neļaujot<br />
māksliniekam pārkāpt zināmas sabiedriskas, nedz<br />
arī politiskas normas. Piemēram, Erika Ādamsona<br />
rakstu pēcvārdi liecina, ka viņš no tiem izslēdzis trīs<br />
dzejoļus ar ļoti radikālu tendenci sociālistiskā virzienā,<br />
kas it kā radušies kreisas vides ietekmē. Šos dzejoļus<br />
Rudzītis skata kā darbus, kas varētu nepelnīti<br />
kaitēt patiesajam priekšstatam par dzejnieku (Eriks<br />
Zīm. Atis Grunde<br />
Ādamsons. Raksti I. Stokholmā: Daugava 1960:406).<br />
Šeit Rudzītis nevajadzīgi tuvojas saviem kolēģiem<br />
okupētajā Latvijā, kaitēdams pats savai kompetenta<br />
literatūrzinātnieka reputācijai. Citādi Rudzītis cienīja<br />
precizitāti un lietišķumu, kaut arī aiz šīs fasādes slēpās<br />
Mauriņai dziļi radniecīgs jūtu cilvēks. Rudzītis varēja<br />
būt arī ļoti agresīvs. Šajās reizēs viņš pazaudēja<br />
savu lietišķību. Mauriņas agresivitāti modificēja jūsmīgs<br />
un dramatisks sentiments. Dramatiska emocionalitāte<br />
netrūka arī Rudzītim. Grāmatā Starp provinci<br />
un Eiropu viņš raksta: Poruka personība pie latviešu<br />
gara dzīves debesīm parādījās kā rēgaina cīnītāja komēta,<br />
kas lēnām izgaist, saplūzdama ar rīta pamalē<br />
austošo blāzmu. Tiešām ar Poruku sākās latviešu cīņa<br />
pēc savas vietas Eiropas kultūras forumā (46. lpp.).<br />
Šie vārdi nekādā ziņā neatšķiras no formulējumiem,<br />
kādus sastopam Zentas Mauriņas rakstos.<br />
Gan Mauriņu, gan arī Rudzīti raksturo zināms narcisisms,<br />
nesaudzība un nenogurstošs darbs. Manā<br />
fantāzijā Zenta Mauriņa un Jānis Rudzītis ir vislabākie<br />
draugi, kuri staltā gaitā pastaigājas gan Florencē,<br />
gan Rīgā, sarunās novēlēdami viens otram vietu latviešu<br />
rakstnieku debesīs, jo abi ir radījuši vērtības latviešu<br />
literatūras vēsturē un rakstu mākslā. o<br />
Jānis Rudzītis<br />
25
Change language