Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

jāpārtiek no Pestīšanas Armijas zupām, un daudziem
jākļūst par „ielas cilvēkiem”. Šo stāvokli ASV garantē
Gundara iemīļotais kapitālisms. Gandrīz visi
Republikāņu senatori ir apdrošināšanas firmu valgā.
Viņi jau gadu desmitiem ir balsojuši pret jebkādu
sabiedrisko apdrošināšanu. Globalizēšana, dzīšanas
pēc zemākam produkcijas izmaksām arī ir izpostījusi
daudzu strādnieku pensiju fondus. Situācija, kādu
apraksta Gundars, attiecas uz ļoti mazu iedzīvotāju
daļu. Visi augstāka ešelona iedzīvotāji dzīvo no pensiju
fondiem, kas, atšķirībā no strādnieku fondiem.
krīzi ir pārdzīvojuši.
Andrievs Ezergailis (ASV)
Laikam te runa vairāk par to, vai šī krīze vispār un jebkurā
pasaules malā būs pārdzīvojama vai arī nebūs.
Jo, cik sapratu, Juris Kaža savā vēstulītē meklēja domubiedrus
tieši tādā „augstāka ešelona” jeb „Trimda
Island vecjauniešu” sabiedrībā, kas kādu laiciņu it kā
varētu gan vēl pārtikt no saviem pensiju fondiem pat
galīgi izputējušā Latvijā, tomēr aicinādams viņus sev
piebiedroties atceļā uz bijušām mītnes zemēm, lai
tur “kooperētos” un „reintegrētos!”
Juris Žagariņš (ASV)
Latvijā uz ļoti mazu iedzīvotāju daļu attiecas 1 000
dolāru mēnesī. Tagad pēc „īsinājumiem” liela daļa uz
rokas saņems knapi 100 latus mēnesī. Patiesībā jebkurš
amerikāņu pensionārs ar nabaga algu – 1000
dolāriem šeit ir īsts bagātnieks. Liels paldies visiem
padomdevējiem un īpaši austrālietim Jānim Ritenim
par visprogresīvāko pensiju sistēmu pasaulē, tikai nezin,
kāpēc paši tagad no tās bēg atpakaļ!
Ausma Ābele (Aiviekstē)
Protams, jādara viss, lai Latvijas pensijas paceltu.
Latvijas glābiņš ir, ka tur vēl pastāv tāda ģimeņu sistēma,
kur viens otru stutē. Amerikā tādas nav. Par
dzīvokli vien izdot $1 000 nav grūti. Bija reiz tāda
mēraukla, kas noteica, ka pensijai būtu jābūt vismaz
1/3 no strādājošo algas, bet tas tā vairs nav. Pēdējo
desmit gadu laikā ASV politikāņi nemitīgi uzbruka
strādnieku pensiju fondiem. Tika un joprojām tiek
teikts, ka strādnieku augstās pensijas vainojamas pie
Amerikas nespējas sacensties starptautiskā tirgū.
Andrievs
Andriev, Tavi faktu skatījumi visumā saskan ar maniem.
Protams, strādnieku fondu vērtība ir samazinājusies
līdz ar citu ieguldījumu vērtību kritumu pēdējā
gadā. Tur sava daļa vainas būs tiem, kas tik ļoti ienīst
peļņas maksimizēšanu šo fondu uzkrājumos. Daļa no
amerikāņiem dzīvo labāk, daļa sliktāk un tad vēl ir
tie, kuri dzīvo lielā bagātībā, un arī tie, kuri ir tiešām
nabadzīgi. Latvijā, kur privātie uzkrājumi un ģimenes
manta tika izputināta padomju sociālisma laikā,
sabiedrības lomai ir jābūt samērā augstai, bet man
patiktu atdalīt pensijas no pabalstu programmām.
Pensijas tiek vairāk saistītas ar viena vai cita veida
ienākumu uzkrājumiem, arī tiem, kas cenšas algas
saņemt aploksnēs un nodokļus nemaksāt. Nav prognozējams,
cik un kādi pabalsti būs iespējami tautas
novecošanās laikā, bet tie varēs būt tikai ļoti pieticīgi.
Manuprāt, izdzīvošanai būs nepieciešams atjaunot
un stiprināt ģimeņu saites, kas tagad ir pajukušas.
Un arī tad arvien mazākā tautas strādājošo proporcija
nevarēs nodrošināt ērtu un patīkamu dzīvi visiem
nestrādājošiem – ne ASV, ne Latvijā.
Gundars
Gundars runā par Latviju, ...kur privātie uzkrājumi un
ģimenes manta tika izputināta padomju sociālisma
laikā... Nez’ par kādu Latviju tiek runāts? Es gan zinu
to Latviju, kur padomju laiku uzkrājumi tika ieputināti
jaunās republikas daža laba kontos – kad pie
ruļļiem bija viltībnieki, kuri balstījās uz Rietumu padomniekiem
un izziņoja uzkrājumus esam tuvu papīra
vērtībai, kamēr paši tos aizfīrēja uz PSRS. Tā arī
radās tādas bankas kā Parex un vēl viens otrs jauks
uzņēmums. Man paziņu lokā tādu apkrāpto ka čum.
Arī manu māti, kas mūžu par sētnieci un apkopēju
strādāja, no zārka naudas atbrīvoja. Jo redz’, padomju
laikā mēsli, ko māte mēza, bija tieši tādi paši kā šajās
dienās, un no niecīgās algas varēja atlicināt sešus
simtus, ko mūsdienu padomnieku skubinātie jaunie,
sarkanumu noslēpušie kungi par trīs rožu cenā esošu
naudu pataisīja, un kā kompensāciju par nodarīto
piemaksāja pensionāru biļetes vērtību vienam braucienam
tramvajā. Tā nu labāk runājat par to, ko zināt
– par Ameriku, bet par Latviju gan labāk paklusējat,
ka atkal ko dumju neizsakāt.
Vilnis Gricaičuks-Puriņš (Rīgā)
Varbūt daži sveikotāji ir par jaunu, lai atcerētos visu
par padomju laiku vai zinātu Latvijas vēsturi. Padomju
vara nacionalizēja zemi, nolikvidēja latus un naudu
bankā, pacēla cenas, nacionalizēja mājas un tās nodeva
pārvaldnieku armijām, bet agrākos īpašniekus
izmeta no darbiem. Citiem ierādīja sešas pēdas, bet
citiem iedeva brīvbiļeti jaunu zemju iekopšanai. Vēl
kas nav skaidrs?
Gundars
Tagad notiek tas pats – tikai juridiski pareizi noformēts.
Trīsdesmitgadīgie ir par jaunu, lai zinātu Latvijas
vēsturi. Taču, lai kļūtu par miljonāriem, tikai uzpērkot
un pārdodot, pašā laikā. Un tie, kas to pērkamo un
pārdodamo savā laikā saražoja, izdzīvošanai nepietiekamo
līdzekļu dēļ dabū sešas pēdas. Darbaspējīgie
un bērnus radīt spējīgie par savu naudu pērk biļetes
un dodas celt svešu zemju labklājību. Par naudu un
bankām vispār nerunāsim – lielāko tiesu tā kredītu
cilpa uzvilkta mājokļu dēļ, kuru cenas bija uzpūstas
veiksmīgo biznesmeņu darbības un politiķu atbalsta
rezultātā. Vēl nav skaidrs? o
Ausma
Voldemārs Avens. Sarkanā debess. Akrils uz audekla. 91 x 122 cm.
Par mākslinieku skat. 36. lpp.
44