Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ne Griguli! Jaunie Rīgas literāti Grigulim aiz<br />
muguras rādot saliektu pirkstu, par zīmi, ka<br />
viņš atkal redzēts klauvējam pie Stabu ielas<br />
durvīm 5 .<br />
2005. gada JG240 publicēts Ivara Lindberga<br />
raksts „Kā Arvīds Grigulis viesojās Sanfrancisko“,<br />
kas tapis kā piezīmes pie Evas Eglājas-Kristsones<br />
raksta “PSRS okupētās Latvijas<br />
literātiem veltīto sarīkojumu savdabība trimdas<br />
latviešu auditorijās: saistība ar kultūras<br />
sakaru komiteju“ 6 un ir nozīmīga liecība, jo<br />
Lindbergs, kā jau minēts Anšlava Eglīša vēstulē,<br />
bija viens no tiem, kas tikās ar Griguli.<br />
Lindbergs uzsver, ka, ...balstoties uz notikumam<br />
klāt nebijušu cilvēku atstāstījumiem<br />
(šajā gadījumā – Eglīša vēstuli - E.E.K), var<br />
tiešām rasties visādas kļūdas. Piemēram, Griguļa<br />
viesošanās gadījumā Lindbergam nekāda<br />
saļodzīšanās nesanāca, jo viņš jau pāris<br />
dienas iepriekš bija valsts drošības iestāžu<br />
brīdināts par iespējamo Griguļa viesošanos<br />
Sanfrancisko. Pārrunājām savā starpā kā un<br />
vai vispār viesi uzņemt, jo Griguļa reputācija<br />
citu jaunāko Latvijas literātu vidē mums<br />
jau bija zināma. Pirmie šīs puses sakarnieki,<br />
Olafs Stumbrs un Velta Toma, bija jau atgriezušies.<br />
Nospriedām, ka tomēr viesis būtu<br />
jāuzņem, jo viņa labvēlība varētu nākotnē<br />
izšķirt citu, jaunāko un gaišāko literātu viesošanos<br />
šaipus 7 .<br />
Arvīds Grigulis savas izjūtas un pārdomas<br />
pēc Amerikas apciemojuma aprakstījis dzejoļu<br />
ciklā „Marginālijas angļu valodas vārdnīcā<br />
Amerikas ceļojuma laikā“, kuru var lasīt gan<br />
Literatūrā un Mākslā, gan 1983. gadā izdotajā<br />
grāmatā Kļavas lapa sniegā, debesskrāpji<br />
mākoņos 8 . Kā 1973. gadā Jānim Aneraudam<br />
raksta Anšlavs Eglītis: Ne bez intereses lasīju<br />
Griguļa dzejas prozā „Marginālijas“, resp.<br />
„Naši za graņicei“. Pārsteidz iecietīgā stāja.<br />
Tikai rets, nenozīmīgs pārmetums. Patiesībā<br />
– slavinājums Savienotajām Valstīm. Par dažu<br />
labu lietu viņš informējies pareizi, piem.,<br />
par hipijiem īstajiem un neīstajiem. Bet demonstrācijas,<br />
kuras viņš braucis skatīties<br />
uz Vašingtonu, gan noteic mode un nauda.<br />
Amerikāņi nekā nedara par velti 9 .<br />
5. Anšlavs Eglītis vēstulē Alvim Šķipsnam 1971.V<br />
RTMM 503181, K 5/30<br />
6. JG235:31-35.<br />
7. JG240:32.<br />
8. Arvīda Griguļa viesošanās trimdas presē ažiotāžu<br />
nesacēla, ir vēl zināms, ka kāds trimdas latvietis<br />
sarunas ar Griguli ierakstījis diktofonā un pēc tam<br />
publicējis laikrakstā (nav pagaidām izdevies atrast)<br />
ar virsrakstu „Tā runāja Arvīds Grigulis”.<br />
9. Anšlava Eglīša vēstule Jānim Aneraudam 1973.26.<br />
Vēl no Anšlava Eglīša vēstules Alvim<br />
Šķipsnam var uzzināt sekojošas nianses: Izbaudījis<br />
viens pats veselu buteli burbona,<br />
nelietojot ne ledu, nedz šķīdinātājus, Grigulis<br />
tomēr drusku atmaidzis un atzinies, ka tik<br />
labi kā Amerikā dzīvojot „prastākie“ latvieši,<br />
Rīgā dzīvojot tikai ļoti reti no visaugstākajiem<br />
funkcionāriem. Un pat tiem pietrūkstot<br />
daudzi šeit pieejami artiķeļi. Viņš atzīmēja<br />
arī savu, kancelejas vadītāja pieredzi:<br />
ja šeit saplīstot kāda kancelejas mašīna, tad<br />
piezvanot uz veikalu, un ja ne tieši rīt, tad<br />
parīt to atvedot jaunu. Ja viņam pie mašīnas<br />
pietrūkstot tikai kāda vada vai „štepseļa“,<br />
tad viņš arī zvanot uz veikalu un arī dabūjot<br />
prasīto, tikai – pēc gada. Šāda veida<br />
izteikas intervijas aprakstītājs Gvido Augusts<br />
bija izlaidis, lai nesabrūvētu Grigulim nepatikšanas<br />
atgriežoties Rīgā!! It kā būtu kāda<br />
vajadzība šo taupīt! Latviešu izkalpības gars<br />
izpaužas pat tādos sīkumos. 10<br />
Trimdā 70. gados vairāki spilgti notikumi<br />
joprojām saistīti ar žurnālu Jaunā Gaita un<br />
tā veidotājiem. Valija Ruņģe savas grāmatas<br />
Uzticības rūgtā cena 1. daļā runā par t.s. sākotnējiem<br />
jaungaitniekiem, kā Valteru Nollendorfu,<br />
Aivaru Ruņģi, Laimoni Zandbergu,<br />
Gunaru Andreju Irbi u.c., kuri iesaistījās literārajos<br />
un sabiedriskajos procesos 50. gadu<br />
otrajā pusē, paši būdami to rosinātāji vai<br />
katalizatori. Sākotnējiem jaungaitniekiem<br />
pieder arī Latviešu Rakstnieku Apvienības<br />
(LaRA) dibināšanas ideja. Apvienība dibināta<br />
1972.31.XII ar nolūku pārstāvēt un aizstāvēt<br />
ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu rakstnieku<br />
intereses latviešu sabiedrībā un veicināt literāru<br />
jaunradi. Tā radusies arī kā alternatīva<br />
konservatīvajai Latviešu preses biedrībai.<br />
LaRAs dibināšanas protokolu parakstījuši 43<br />
latviešu rakstnieki, dzejnieki, dramatiķi, tulkotāji,<br />
kritiķi un literatūrzinātnieki. Kā liecina<br />
Ruņģe, ar rakstnieku interešu aizstāvēšanu<br />
latviešu sabiedrībā LaRAi nav veicies tik<br />
spoži, kā būtu bijis vēlams. Piemēram, 1983.<br />
gadā ASV latviešu Dziesmu svētkos Milvokos<br />
LaRAs valdes pārstāvis Valters Nollendorfs<br />
veltīgi centās pārliecināt Rīcības komiteju, ka<br />
ieplānotajās rakstnieku tikšanās pusstundās<br />
ar publiku tiesības piedalīties Valdim Krāslavietim<br />
un Olafam Stumbram. Liegums palika<br />
spēkā. Rīcības komitejas uzdevumā rakstītā<br />
vēstulē teikts, ka minēto lēmumu Rīcības<br />
komiteja motivē ar minēto dzejnieku rīcību,<br />
kas nesaskan ar Rīcības komitejas nacionālo<br />
viedokli, t.i., iemesls bija tas, ka Krāslavietis<br />
III RTMM 558825.<br />
10. Anšlava Eglīša vēstule Alvim Šķipsnam 1971.13.<br />
VII RTMM 503182.<br />
13
Change language