Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
L A T V I J Ā U N T A I V I S R I Ņ Ķ Ī<br />
A R S K A T U V I Ņ D I E N Ā S – Baltijas valstīs<br />
folkloras tradīcijas ir īpašas, kas jāredz un jādzird pārējai<br />
pasaulei – tā īru izcelsmes folklorists Makalisters<br />
(Colin McAllister) XXII starptautiskajā folkloras festivālā<br />
Baltica 2009 Latvijā. ••• Rezeknē plaši<br />
atzīmē (27.-28.V) rakstnieka, sabiedriskā darbinieka,<br />
publicista, garīdznieka Franča Trasuna 145. gadskārtu<br />
– konferences, izstāde, piemiņas brīži, tēlnieka<br />
Aigara Bikšes skulptūru grupas Visa valsts atklāšana<br />
pie Mūzikas vidusskolas. ••• Centra „Latgaļu<br />
sāta” paspārnē un ar Valsts KKF atbalstu atjaunots<br />
Varakļānu novada sieviešu goda tautas tērps.<br />
Galvenie projekta īstenotāji – Monika Zeimule un<br />
Dainis Mjartāns. ••• Latvijas Nacionālais vēstures<br />
muzejs savukārt izstāda ap 150 gadu veco<br />
Liepājas apriņķa Virgas pagasta līgavas tautastērpu<br />
pilnā komplektā. ••• Pavasarī Boļānu mājās<br />
(saimniece Maija Daina Paegle) atver Sēlpils<br />
(Jēkabpils raj.) dainu skapi – ar 3 389 dziesmām,<br />
to vidū „Es karā(i) aiziedams”, „Kur tu skriesi,<br />
vanadziņ(i)”, „Upe nesa ozoliņu” u.c. ••• 7.VII<br />
ripojumu sāk 1 000 km garais velomaratons Barona<br />
taka, ko savulaik kājām nogājis Krišjānis Barons – no<br />
Tartu (Tērbatas) līdz Dundagai. Dalībnieki pa ceļam<br />
iestāda aptuveni 250 kokus un košumkrūmus. •••<br />
Lai paturētu atmiņā igauņu modernās literātūras<br />
aizsācēju Kristjanu Jaku Petersonu un mūsu pašu<br />
dzejas iedvesmotāju Eduardu Veidenbaumu, – viņi<br />
abi mācījušies Tērbatas U. un nabadzības dēļ vairākkārt<br />
kājām mērojuši ceļu no Rīgas uz Tartu un<br />
atpakaļ – no 17. līdz 29.VI aptuveni šo pašu ceļu<br />
no Petersona piemiņas akmens Rīgas Jēkaba kapos<br />
līdz Universitas Tartuensis mēro grupa abu valstu literātu,<br />
arī Igaunijas vēstnieks Latvijā (Jaak Jöerüüt).<br />
Kopprojekta ietvaros 20.VI Cēsu pilsdrupās notiek<br />
brīvdabas pirmizrāde Laura Gundara lugai Latviešu<br />
laiks, kas veltīta Cēsu kaujas 90. gadskārtas atcerei.<br />
Man joprojām svarīgs un nerisināts šķiet jautājums<br />
par īstu igauņu un latviešu ūniju – esam taču patiesībā<br />
tik līdzīgi – uzsver Gundars. ••• Liepājas<br />
Baseina ielas rekonstrukcijas projektā paredzēta piemiņas<br />
vieta diplomātam, rakstniekam un<br />
publicistam, trimdā mirušajam Miķelim<br />
Valteram (1874-1969) – pirmajam Latvijas<br />
iekšlietu ministram, pēcāk sūtnim Romā,<br />
Parīzē u.c. ••• Rīgā maija beigās un<br />
jūnija sākumā atzīmē simtgadi vienam no<br />
20.gs vadošajiem liberālisma un vērtību<br />
plurālisma teorētiķiem, literāru eseju autoram,<br />
Britu Akadēmijas prezidentam, sēram<br />
Jesajam Berlinam (Sir Isaiah Berlin), kurš<br />
piedzima pārtikušā žīdu cionistu ģimenē<br />
Alberta ielā. Latvijai ir tiesības lepoties ar<br />
slaveno mūsu tautas dēlu, uzsver pasākumu<br />
goda patronese Vaira Vīķe-Freiberga.<br />
••• Vācijas pilsētiņā Hernhūtē netālu no<br />
Polijas un Čehijas robežas hernhūtisma<br />
kustībai Baltijā veltītā starptautiskā konference<br />
(2009.26.-29.V), kur kaislīgi diskutē<br />
čehu, vācu un mūsu pašu zinātnieki<br />
56<br />
un pētnieki, lielā mērā ir JG lasītājiem pazīstamās LU<br />
profesores Ievas Kalniņas nopelns.<br />
U N M Ū S D I E N Ā S – Organizācijas Jauniešu<br />
vētra (dib.2009) paustais mērķis – aktivizēt un vienot<br />
nesen pilngadību sasniegušus patriotiski noskaņotus<br />
jauniešus, kuri mīl Latviju – savu zemi un tautu,<br />
kuri nebrauks uz ārzemēm laimi meklēt, bet strādās<br />
un cels savu valsti. ••• Un politikas veterāns<br />
Aleksandrs Kiršteins Dienas blogā (2.V): Pašreizējā<br />
NATO kampaņa [Afganistānā] ir tikpat bezcerīga, kā<br />
kādreizējās britu un krievu militārās invāzijas. (..) ...<br />
paštuniem vai uzbekiem ir vienaldzīgas t.s. Rietumu<br />
vērtības un dzīves veids. (..) Solidaritāte, tradīcijas,<br />
radniecība un klanu saites ir spēcīgāki argumenti par<br />
vienlīdzību Rietumu izpratnē (..) Opija tirgotāji dienā<br />
sēž parlamentā, bet naktīs komandē militāras kaujinieku<br />
vienības, kas uzbrūk NATO posteņiem. Latvijas<br />
dalību šajā divdomīgajā kampaņā attaisno tikai nepieciešamība<br />
stiprināt savu drošību, pat ja tas notiek<br />
uz Afganistānas tautu rēķina. Pieminot un godinot<br />
kritušos, mums nevajadzētu liekuļot, sakot, ka viņi<br />
palīdzēja afgāņu tautai. ••• Ne mazāk zīmīgi<br />
ir trimdā dzimušā politiskā komentētāja un LU mācībspēka<br />
Kārļa Streipa vārdi atiecībā uz ASV neseno<br />
pagātni: Buša un Čeinija 8 gadu kopējā bilance ir<br />
visnotaļ briesmīga, mati ceļas stāvus lasot, ko abi republikāņi<br />
un viņu padotie atļāvuši un pieļāvuši „cīņā<br />
pret terorismu” (..) man, atklāti sakot, patiktu, ja abi<br />
divi nonāktu uz apsūdzēto sola un pēc tam cietumā<br />
(..) lai pārdomā grēkus un lūdz pasaulei un sabiedrībai<br />
piedošanu (BL 2009.23.V). ••• Aprēķināts,<br />
ka Krievijas nodarītie zaudējumi Latvijas videi lēšami<br />
vismaz 356 miljonu latu apmērā (Diena 29.IV). •••<br />
Stāvēdama rindā uz rentgenu, rakstniece Gundega<br />
Repše ieklausījusies vārdos iz tautas mutes: Ja nemainīsies,<br />
Latvijas nebūs. Bet resnie jau nesaprot,<br />
lien kā tārpi atpakaļ uz siltām migām, kaut būtu viņus<br />
jāpakar Doma laukumā. (..) Atkal kalpu tauta uz<br />
ceļiem. Vēl un vēlreiz. Līdz sapratīs. Izaugs no verga<br />
par brīvu cilvēku. (..) Nevis griezt un graizīt finanses,<br />
bet griezt nost liekulību, slavaskāri, ārišķību industrijas.<br />
Kaunēties par līdzšinējo priekšstatu bastioniem<br />
un rijīgo filozofiju. Izvētīt mākslīgo dzīvi,<br />
pliekanības. Tas viss arī ir pazudinājis<br />
Jukka Rislakki<br />
valsti, ne tikai bandīti (Kultūras Diena<br />
2009.16.V). ••• Uz Zanes Radzobes<br />
jautājumu par līdzībām un atšķirībām<br />
starp Somiju un Latviju cerīgāk atbild<br />
somu publicists Juka Rislaki, grāmatas<br />
Maldināšana: Latvijas gadījums autors<br />
(skat.JG257:66-68): Kara laikā (..) Somiju<br />
bija vieglāk aizstāvēt – mums bija lielāka,<br />
stiprāka armija, bija demokrātija un visa<br />
tauta bija gatava cīnīties. Bet ir arī daudz<br />
kopīga. Ļoti nozīmīga mums ir valoda<br />
un literatūra. Un daba. Ja vajag, esam<br />
karavīri, bet principā esam miermīlīgi. Es<br />
vēl tagad ticu, ka latvieši ir kultūras tauta,<br />
kaut zinu, ka šeit politiķi lepojas ar to,<br />
ka nelasa grāmatas. (..) Ja paskatāmies,<br />
kas te, Baltijā, ir noticis, brīnums, ka latvieši<br />
šeit vēl dzīvo, ka valoda dzīva. Tāpēc