19.02.2015 Views

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

L A T V I J Ā U N T A I V I S R I Ņ Ķ Ī<br />

A R S K A T U V I Ņ D I E N Ā S – Baltijas valstīs<br />

folkloras tradīcijas ir īpašas, kas jāredz un jādzird pārējai<br />

pasaulei – tā īru izcelsmes folklorists Makalisters<br />

(Colin McAllister) XXII starptautiskajā folkloras festivālā<br />

Baltica 2009 Latvijā. ••• Rezeknē plaši<br />

atzīmē (27.-28.V) rakstnieka, sabiedriskā darbinieka,<br />

publicista, garīdznieka Franča Trasuna 145. gadskārtu<br />

– konferences, izstāde, piemiņas brīži, tēlnieka<br />

Aigara Bikšes skulptūru grupas Visa valsts atklāšana<br />

pie Mūzikas vidusskolas. ••• Centra „Latgaļu<br />

sāta” paspārnē un ar Valsts KKF atbalstu atjaunots<br />

Varakļānu novada sieviešu goda tautas tērps.<br />

Galvenie projekta īstenotāji – Monika Zeimule un<br />

Dainis Mjartāns. ••• Latvijas Nacionālais vēstures<br />

muzejs savukārt izstāda ap 150 gadu veco<br />

Liepājas apriņķa Virgas pagasta līgavas tautastērpu<br />

pilnā komplektā. ••• Pavasarī Boļānu mājās<br />

(saimniece Maija Daina Paegle) atver Sēlpils<br />

(Jēkabpils raj.) dainu skapi – ar 3 389 dziesmām,<br />

to vidū „Es karā(i) aiziedams”, „Kur tu skriesi,<br />

vanadziņ(i)”, „Upe nesa ozoliņu” u.c. ••• 7.VII<br />

ripojumu sāk 1 000 km garais velomaratons Barona<br />

taka, ko savulaik kājām nogājis Krišjānis Barons – no<br />

Tartu (Tērbatas) līdz Dundagai. Dalībnieki pa ceļam<br />

iestāda aptuveni 250 kokus un košumkrūmus. •••<br />

Lai paturētu atmiņā igauņu modernās literātūras<br />

aizsācēju Kristjanu Jaku Petersonu un mūsu pašu<br />

dzejas iedvesmotāju Eduardu Veidenbaumu, – viņi<br />

abi mācījušies Tērbatas U. un nabadzības dēļ vairākkārt<br />

kājām mērojuši ceļu no Rīgas uz Tartu un<br />

atpakaļ – no 17. līdz 29.VI aptuveni šo pašu ceļu<br />

no Petersona piemiņas akmens Rīgas Jēkaba kapos<br />

līdz Universitas Tartuensis mēro grupa abu valstu literātu,<br />

arī Igaunijas vēstnieks Latvijā (Jaak Jöerüüt).<br />

Kopprojekta ietvaros 20.VI Cēsu pilsdrupās notiek<br />

brīvdabas pirmizrāde Laura Gundara lugai Latviešu<br />

laiks, kas veltīta Cēsu kaujas 90. gadskārtas atcerei.<br />

Man joprojām svarīgs un nerisināts šķiet jautājums<br />

par īstu igauņu un latviešu ūniju – esam taču patiesībā<br />

tik līdzīgi – uzsver Gundars. ••• Liepājas<br />

Baseina ielas rekonstrukcijas projektā paredzēta piemiņas<br />

vieta diplomātam, rakstniekam un<br />

publicistam, trimdā mirušajam Miķelim<br />

Valteram (1874-1969) – pirmajam Latvijas<br />

iekšlietu ministram, pēcāk sūtnim Romā,<br />

Parīzē u.c. ••• Rīgā maija beigās un<br />

jūnija sākumā atzīmē simtgadi vienam no<br />

20.gs vadošajiem liberālisma un vērtību<br />

plurālisma teorētiķiem, literāru eseju autoram,<br />

Britu Akadēmijas prezidentam, sēram<br />

Jesajam Berlinam (Sir Isaiah Berlin), kurš<br />

piedzima pārtikušā žīdu cionistu ģimenē<br />

Alberta ielā. Latvijai ir tiesības lepoties ar<br />

slaveno mūsu tautas dēlu, uzsver pasākumu<br />

goda patronese Vaira Vīķe-Freiberga.<br />

••• Vācijas pilsētiņā Hernhūtē netālu no<br />

Polijas un Čehijas robežas hernhūtisma<br />

kustībai Baltijā veltītā starptautiskā konference<br />

(2009.26.-29.V), kur kaislīgi diskutē<br />

čehu, vācu un mūsu pašu zinātnieki<br />

56<br />

un pētnieki, lielā mērā ir JG lasītājiem pazīstamās LU<br />

profesores Ievas Kalniņas nopelns.<br />

U N M Ū S D I E N Ā S – Organizācijas Jauniešu<br />

vētra (dib.2009) paustais mērķis – aktivizēt un vienot<br />

nesen pilngadību sasniegušus patriotiski noskaņotus<br />

jauniešus, kuri mīl Latviju – savu zemi un tautu,<br />

kuri nebrauks uz ārzemēm laimi meklēt, bet strādās<br />

un cels savu valsti. ••• Un politikas veterāns<br />

Aleksandrs Kiršteins Dienas blogā (2.V): Pašreizējā<br />

NATO kampaņa [Afganistānā] ir tikpat bezcerīga, kā<br />

kādreizējās britu un krievu militārās invāzijas. (..) ...<br />

paštuniem vai uzbekiem ir vienaldzīgas t.s. Rietumu<br />

vērtības un dzīves veids. (..) Solidaritāte, tradīcijas,<br />

radniecība un klanu saites ir spēcīgāki argumenti par<br />

vienlīdzību Rietumu izpratnē (..) Opija tirgotāji dienā<br />

sēž parlamentā, bet naktīs komandē militāras kaujinieku<br />

vienības, kas uzbrūk NATO posteņiem. Latvijas<br />

dalību šajā divdomīgajā kampaņā attaisno tikai nepieciešamība<br />

stiprināt savu drošību, pat ja tas notiek<br />

uz Afganistānas tautu rēķina. Pieminot un godinot<br />

kritušos, mums nevajadzētu liekuļot, sakot, ka viņi<br />

palīdzēja afgāņu tautai. ••• Ne mazāk zīmīgi<br />

ir trimdā dzimušā politiskā komentētāja un LU mācībspēka<br />

Kārļa Streipa vārdi atiecībā uz ASV neseno<br />

pagātni: Buša un Čeinija 8 gadu kopējā bilance ir<br />

visnotaļ briesmīga, mati ceļas stāvus lasot, ko abi republikāņi<br />

un viņu padotie atļāvuši un pieļāvuši „cīņā<br />

pret terorismu” (..) man, atklāti sakot, patiktu, ja abi<br />

divi nonāktu uz apsūdzēto sola un pēc tam cietumā<br />

(..) lai pārdomā grēkus un lūdz pasaulei un sabiedrībai<br />

piedošanu (BL 2009.23.V). ••• Aprēķināts,<br />

ka Krievijas nodarītie zaudējumi Latvijas videi lēšami<br />

vismaz 356 miljonu latu apmērā (Diena 29.IV). •••<br />

Stāvēdama rindā uz rentgenu, rakstniece Gundega<br />

Repše ieklausījusies vārdos iz tautas mutes: Ja nemainīsies,<br />

Latvijas nebūs. Bet resnie jau nesaprot,<br />

lien kā tārpi atpakaļ uz siltām migām, kaut būtu viņus<br />

jāpakar Doma laukumā. (..) Atkal kalpu tauta uz<br />

ceļiem. Vēl un vēlreiz. Līdz sapratīs. Izaugs no verga<br />

par brīvu cilvēku. (..) Nevis griezt un graizīt finanses,<br />

bet griezt nost liekulību, slavaskāri, ārišķību industrijas.<br />

Kaunēties par līdzšinējo priekšstatu bastioniem<br />

un rijīgo filozofiju. Izvētīt mākslīgo dzīvi,<br />

pliekanības. Tas viss arī ir pazudinājis<br />

Jukka Rislakki<br />

valsti, ne tikai bandīti (Kultūras Diena<br />

2009.16.V). ••• Uz Zanes Radzobes<br />

jautājumu par līdzībām un atšķirībām<br />

starp Somiju un Latviju cerīgāk atbild<br />

somu publicists Juka Rislaki, grāmatas<br />

Maldināšana: Latvijas gadījums autors<br />

(skat.JG257:66-68): Kara laikā (..) Somiju<br />

bija vieglāk aizstāvēt – mums bija lielāka,<br />

stiprāka armija, bija demokrātija un visa<br />

tauta bija gatava cīnīties. Bet ir arī daudz<br />

kopīga. Ļoti nozīmīga mums ir valoda<br />

un literatūra. Un daba. Ja vajag, esam<br />

karavīri, bet principā esam miermīlīgi. Es<br />

vēl tagad ticu, ka latvieši ir kultūras tauta,<br />

kaut zinu, ka šeit politiķi lepojas ar to,<br />

ka nelasa grāmatas. (..) Ja paskatāmies,<br />

kas te, Baltijā, ir noticis, brīnums, ka latvieši<br />

šeit vēl dzīvo, ka valoda dzīva. Tāpēc

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!