Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Summējot pirmskara un pēckara gadu viņa<br />
vizuālo tēlu pieredzi, var pieņemt, ka sākotnēji<br />
tajā dominē reliģisku priekšstatu vai<br />
izteikti romantizētu sižetu attēli. Pēckara<br />
periodā plaukstošais padomju dogmatisms<br />
noliedza reliģisko tēlu lietderību, bet tajā<br />
pašā laikā aktīvi ražoja realitātei ļoti aptuveni<br />
atbilstošus vizuālos tēlus. Jānim vizuālās<br />
kultūras pieredze izveidojās uz divu pretēju<br />
ideoloģiju sadursmes robežas, bet to abu vizuālā<br />
izpausme bija uz savdabīgās racionāla/<br />
iracionālā robežas. Viņa paša esības stabilitātes<br />
un radošās pašdisciplīnas meklējumi ir<br />
atraduši līdzsvaru uz šīs robežas un pastāv<br />
kā reportāža no viņa subjektīvo tēlu realitātes.<br />
Personīgās dzīves dramatiskie notikumi nolika<br />
Jāni Gleizdu nevienlīdzīgas sacensības<br />
nosacījumos. Šķiet, ka pietuvošanās sporta<br />
norišu dinamismam palīdzēja uzturēt sevī<br />
pārvarēšanas izaicinājumu. Sporta tematikas<br />
attēli būtiski komentē pašas autora individualitātes<br />
veidošanās procesu. Jāņa Gleizda<br />
gara pasaules meklējumi, savu fizisko spēju<br />
pārvarēšanas izaicinājumi visgrodāk izpaužas<br />
viņa sporta tematikai veltītajos darbos<br />
un it īpaši motosporta sižetu kompozīcijās.<br />
Atšķirībā no aktu kompozīcijām tieši šajos<br />
darbos ir ieraugāms autora savas izteiksmes<br />
formas meklējumu ceļš starp spilgto racionālo<br />
norises paštēlu un autora subjektīvo<br />
vēstījumu. Tagad, apskatot šos daudzas izstādes<br />
piedzīvojušos attēlus, varam teikt, ka<br />
tajos ir viņa grūtību pārvarēšanas un virsotņu<br />
sasniegšanas ceļa tēls. Gleizda motosporta<br />
sižetu kompozīcijas atrodas fascinējošajā<br />
pārejas stadijā, sava veida barokamerā, kura<br />
samierina visai atšķirīgas attēlu vērotāju<br />
grupas. Tehnisko sporta veidu cienītāji priecājas<br />
par to dinamismu un neprotestē pret<br />
acīmredzamām realitātes interpretācijām.<br />
Savukārt manipulētās fotogrāfijas pēcapstrādes<br />
paņēmienu izpratēji un fani akceptē<br />
šo izteiksmes līdzekļu lietošanu kā atbilstošu<br />
un izteiksmīgu. Dekoratīvu laukumu vai fotogrāfijas<br />
dizaina kvalitātes cienītāji vienkārši<br />
bauda attēlus ar cieņu pret to roku darba<br />
izcelsmi.<br />
Nepieciešamība nepazaudēt humāno vērtību<br />
līdzsvaru, uzturēt stabilu ētiskās kategorijas<br />
simbolu izskaidro Gleizda pievēršanos<br />
sievietes tēlam kā ikonas versijai. Daļu no<br />
šīs tematiskās grupas Latvijas skatītāji nesen<br />
varēja aplūkot Rīgas galerijā Birkenfelds.<br />
Mūsdienu laikmetīgā māksla vairāk reflektē<br />
atziņu, ka cilvēka fiziskais veidols ir tikai<br />
dekoratīva zīme vai pat tikai kaila ķermeņa<br />
fakts mākslas tirgus skatlogā. Ar to bieži tiek<br />
stiprināts secinājums par humānas būtnes<br />
esības nelietderību. Jāņa Gleizda aktu kompozīcijas<br />
ir aktīvā pretstatā šādam uzstādījumam.<br />
Kaut arī viņa tēlu manifests šodien izskatās<br />
pēc 19.gs. lauku puiša vīzijām, tās ar<br />
simbola vēstījuma jaudu aizstāv gan cilvēka<br />
fiziskās esības nosacījumus, gan ideālu nepieciešamību.<br />
Gleizda ideālisma pievienoto<br />
vērtību veido viņa patiesums un godprātība<br />
aizstāvēt sievietes kā stabilizējoša, līdzsvarojoša<br />
faktora nozīmi mūsu saskarsmes mūžīgajā<br />
mainīgumā. Autors sava nodoma stiprināšanai<br />
bieži izvēlas izteiksmes līdzekli, kurš<br />
ar savu realitātes citādumu visvairāk atbilst<br />
autora nodomiem. Izohēlijas pēcapstrādes<br />
metode palīdz piešķirt tradicionālai figurālai<br />
kompozīcijai unikalitāti un pārlaicīguma nojausmu.<br />
Pati pēcapstrādes metode nav izšķirošais<br />
lielums. Tā vienkārši ir atbilstīgi izvēlēta<br />
un palīdz veidot autora iecerētā vēstījuma<br />
formu un saturu. Metodes tehnoloģiskā sarežģītība<br />
ir vēl viens izaicinājums cilvēkam ar<br />
fizisko spēju ierobežojumiem.<br />
Lai gan Jānis Gleizds ir bijis vārdos skops arī<br />
tad, kad izteikšanās iespēja nebija ierobežota,<br />
viņa atbilde uz jautājumu par attiecībām<br />
ar kādas noteiktas estētikas virzienu bija paskaidrojums,<br />
ka viņš tikai tiecas izteikt to daiļuma<br />
priekšstatu, kādu bija guvis bērnībā un<br />
jaunības gados. Viņš ir tiecies uz kādu tēla<br />
vīziju. Savas izpratnes robežās Jānis Gleizds<br />
ir centies un joprojām cenšas uzturēt ideāla<br />
nepieciešamību mūsu saskarsmē, un sievietes<br />
tēls metaforas zīmju vai tikai nojausmu<br />
kvalitātē viņam šķiet tieši tik aktuāls, lai nodarbotos<br />
ar to sava mūža lielāko daļu. o<br />
____________<br />
Fotogrāfs, foto projektu organizators un kurators,<br />
fotomākslas kritiķis, žurnālists un fotogrāfijas estētikas<br />
vēstures lektors, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājs<br />
(kopš 1990) Vilnis Auziņš ir redkolēģijas loceklis<br />
European Photography Guide (Göttingen, Vācijā),<br />
Imago (Bratislava, Slovākijā) u.c. Bijis mācībspēks<br />
Latvijas Universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā,<br />
Latvijas Kultūras akadēmijā, Profesionālā foto skolā.<br />
Paša fotouzņēmumi eksponēti daudzās personālun<br />
grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Francijā, Dānijā,<br />
Norvēģijā, Austrijā, Slovēnijā, Kanādā, ASV, Japānā<br />
u.c. valstīs. Beidzis Maskavas Kultūras institūtu<br />
mākslas administrācijas un kino-foto režijas specialitātē.<br />
Studējis arī moderno arhitektūru un jūsminājies<br />
par Raitu (Frank Lloyd Wright) un Lekorbizjē (Le<br />
Corbusier). Stažējies Dienvidmēnas (Southern Maine)<br />
U. Portlandē, ASV.<br />
40