Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Jānis Krēsliņš Sr.<br />
LATVIEŠI, IGAUŅI, SOMI<br />
Vēstule no Bronksas, ASV<br />
Rūjienas Laika redaktore Līga Siliņa savā nesenā<br />
ASV ceļojumā viesojās arī Vašingtonā,<br />
kur intervēja aktrisi Hildu Princi Uršteinu. RL<br />
iespiestā intervija (2009.30.IV; 7. un 14.VI) ir<br />
nozīmīga ar ziņām par latviešu teātri Latvijā<br />
un trimdā, un piedevām kā ceļa zīmes, kas<br />
palīdz izsekot sarežģītām un neparastām<br />
latviešu, igauņu un somu attiecībām un to<br />
tautu vēsturei.<br />
Uršteinas (dz. 1914 Omuļu pag. netālu no<br />
Rūjienas) tēvs – igaunis Hans Kokamägi,<br />
māte – Olga Briedis, kura prata arī igauniski<br />
tāpat kā krietns skaits Igaunijas pierobežas<br />
latviešu. Līdz 8 g.v. Hilda latviski neprot –<br />
viņu audzina tēva māte Anna. Kad Hildai nepilni<br />
pieci gadi, boļševiki pie Piksāru stacijas<br />
nošauj viņas tēvu un tēva brāli. Hildas māte<br />
apprecas otrreiz un ģimene pārceļas uz Rīgu.<br />
Hildas mātes māsa ir rūjienieša, 1941.gadā<br />
komunistu nošautā tieslietu ministra Hermaņa<br />
Apsīša sieva. Hildas Kokamägi pirmais<br />
vīrs ir LU docents Rūdolfs Princis.<br />
Intervijā Hilda stāsta par savām gaitām Rīgā<br />
teātra skolā, par aktrises karjeras sākumiem<br />
Rīgas Nacionālajā teātrī, apprecēšanos (1941)<br />
ar aktieri un režisoru Osvaldu Uršteinu, kurš<br />
atvēris viņā īsto aktrisi. Pēc spožas karjeras<br />
Nacionālajā teātrī, krievu armijai tuvojoties<br />
Rīgai, Hilda ar vīru, meitu Andu u.d.c. pazīstamiem<br />
aktieriem uzsāk trimdas gaitas,<br />
darbojas ļoti rosīgajā Mērbekas latviešu teātrī<br />
Vācijā, vēlāk Vašingtonas latviešu teātra<br />
kopā ASV. Par šo ansambļu neskaitāmām izrādēm<br />
dažādos latviešu centros informāciju<br />
var rast Viktora Hausmaņa Latviešu aktieri<br />
trimdā (1996) un Latviešu teātris ASV un<br />
Kanādā (2008). Osvalda Uršteina 80 gadu<br />
jubilejas atcerei sarīkotajā (1990) Anšlava<br />
Eglīša lugas Bezkaunīgie veči izrādē tēlot<br />
Zuzannas lomu uzaicināta tiek Hilda.<br />
Pēc Hildas lūguma sameklēt viņas tēva<br />
Hansa Kokamägi kapu, RL redaktore Siliņa<br />
igauņu Lilli pagastā iegūst interesantas ziņas<br />
par tēvu un viņa interesantajiem radiem,<br />
piem., ievērojamās igauņu-somu rakstnieces,<br />
Valkā dzimušās Vuolijoki (Hella Murrik<br />
Wuolijoki,1886-1954) māte (meitas vārds<br />
Kokamägi) ir tuvos rados ar boļševiku nošauto<br />
Hildas tēvu. Vuolijoki sava mūža lielāko<br />
daļu pavada Somijā un kļūst slavena ne tikai<br />
kā rakstniece (kopš 1932 viņa raksta tikai somiski),<br />
bet arī ar liela apjoma veikalniecisko<br />
un politisko, bieži komunistisko, darbošanos.<br />
Rietumu pasaulē ir aprakstītas viņas attiecības<br />
un literārā sadarbība ar vācu ievērojamo,<br />
ļoti kreisas ievirzes rakstnieku Bertoldu<br />
Brechtu (1898-1956) Somijā, kur viņš nonāk<br />
kā bēglis no Hitlera režīma. Brechta luga<br />
Herr Pantila und sein Knecht Matti (Pantilas<br />
kungs un viņa kalps Mati) ir kādas Vuolijoki<br />
lugas pārstrādājums. Mazāk zināmi ir Hellas<br />
sakari ar amerikāņu virsšķiru aprindu komunistu<br />
Džonu Rīdu (John Reed, 1887-1920)<br />
tūlīt pēc Oktobra revolūcijas, ko viņš slavina<br />
savā grāmatā Ten Days that Shook the<br />
World (Desmit dienas, kas satrieca pasauli).<br />
Ziemas kara laikā, kad Somija karo ar<br />
Padomju Savienību, Hella sēž cietumā par<br />
sadarbošanos ar Padomijas slepenajiem<br />
dienestiem un spiegu slēpšanu. Pēc Somijas<br />
kapitulācijas un Vuolijoki atsvabināšanas no<br />
cietuma, viņa atgriežas politikā, vairākus gadus<br />
ir deputāte Somijas parlamentā un kādu<br />
laiku Somijas valsts radio direktore. No viņas<br />
daudzajām lugām zināms skaits tulkojumu<br />
uzvesti Latvijā krievu okupācijas laikā un<br />
pat vēl pēc neatkarības atjaunošanas. Hellas<br />
mazdēls, sociāldemokrāts Erkki Tuomioja<br />
(1946) kļūst par Somijas ārlietu ministru<br />
(2000- 2007), publicē grāmatu (2006) par<br />
savu vecmāmiņu A Delicate Shade of Pink<br />
(Sārtās krāsas delikātā ēna). Šajā grāmatā,<br />
kas saņēmusi izcilo Tieto Finlandia prēmiju,<br />
cita vidū aprakstīta Hellas māsa Salme Duta<br />
(dz. Murrik, 1888-1964) – kominterna aģente,<br />
kura it kā Ļeņina uzdevumā devusies uz<br />
Angliju palīdzēt organizēt turienes komunistu<br />
partiju, kļūst pazīstama britu komuniste,<br />
apprecas ar britu komunistu, daudzu grāmatu<br />
autoru Radžāni Palmi Dutu (Rajani Palme<br />
Dutt,1896-1974), tēva indieša un mātes<br />
zviedrietes dēlu, kurš piedevām bijis tuvos<br />
rados ar pazīstamo zviedru sociāldemokrātu<br />
politiķi Olafu Palmi (Olof Palme,1927-1986),<br />
kurš savukārt, būdams daļēji baltvācu izcelsmes,<br />
bērnībā vasaras pavadījis Latvijā.<br />
Palme kļuva vairākkārtējs Zviedrijas ministru<br />
prezidents; viņu nogalināja joprojām nenoskaidroti<br />
slepkavas.<br />
Mēģinot izsekot sarežģītiem latviešu, igauņu<br />
un somu radu rakstiem nežēlīgu pārmaiņu<br />
pārbagātā laikmetā, gribot negribot reizēm<br />
atklājas sakarības, kas palīdz izgaismot bieži<br />
nepamanītas vēsturiskas norises, saistības<br />
un notikumus. o<br />
___________________<br />
Par Jāņa Krēsliņa Sr. Kopotu rakstu 3. sēj. skat. <strong>Jura</strong><br />
Šlesera rakstu JG257:21-23.<br />
33
Change language