Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
no 102 300 līdz 517 000, bijis nepieciešams<br />
būvēt sešstāvu kazarmu veida dzīvokļu namus,<br />
kuros daudziem dzīvokļiem trūcis saules<br />
gaismas. Apcerē „Dzīvokļu jautājums un<br />
Rīgas pilsētas uzdevumi”(1924) tālredzīgi<br />
paredzot, ka ap 2000. gadu Rīgā varētu dzīvot<br />
ap pusotra miljona cilvēku, viņš ieteic<br />
izmantot tā laika agrārreformu likumu pilsētu<br />
novadu paplašināšanai, parku, rotaļlaukumu<br />
un dārzu ieplānošanai, arī iedzīvotāju<br />
blīvumu samazināšanai. Diemžēl Pēkšēna ieteikumi<br />
pašvaldībām tolaik negūst politisku<br />
atbalstu.<br />
LU mācību spēks Dr. arch. Pauls Kundziņš<br />
(1888-1983), kurš savu mūža darbu veltī<br />
jauno arhitektu izglītošanai, kultūras pieminekļu<br />
aizsardzībai un tautas celtniecības<br />
tradīciju turpināšanai Latvijas laukos, vēlāk<br />
vada Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja<br />
izveidošanu. Tikai lauku sētām piemītot<br />
savdabīgs latvisks raksturs, īpaši īpatnējos<br />
jumta veidojumos, celtņu vienkāršībā un<br />
skaidrībā, arī latviskam garam atbilstošu<br />
raksturīgu elementu, rotājumu un krāsu izveidojumā.<br />
Pilsētniekiem laiks ir bijis pārāk<br />
īss latvisko tradīciju izkopšanai – tā Kundziņš<br />
rakstā „Mūsu lauku dzīvojamo māju arhitektūra”<br />
(1936).<br />
Pirmais no Latvijas okupācijas laika grāmatā<br />
ievietotajiem rakstiem ir Maskavā pasludinātais<br />
dekrēts „Par pārmērību novēršanu<br />
projektēšanā un celtniecībā” (1955), kur blakus<br />
kritikai, kas vērsta pret pārspīlētu un izkropļotu<br />
klasiskā stila ārišķīgās arhitektūras<br />
izpratni, atrodams mudinājums celt tādas<br />
ēkas un būves, kas atbilst mūsdienu prasībām,<br />
(..) ievest celtniecībā industriālas konstrukcijas<br />
un progresīvas darba metodes. Lai<br />
gan nolūks šai arhitektūras virziena maiņai<br />
ir galvenokārt ekonomisks, tas dod lielāku<br />
iespēju arhitektiem izpausties ar oriģinālām<br />
un laikmetīgām idejām.<br />
Latvijas okupācijas sākumā no Krievijas iebraukušie<br />
latviešu izcelsmes arhitekti turas<br />
pie stingras kompartijas līnijas un nostājas<br />
pret it kā kaitīgo vācu kultūras koloniālo<br />
pienesumu, ieskaitot arhitektūru. Dr. arch.<br />
Arturs Krūmiņš (1879-1969) politiskā „atkušņa”<br />
laikā publicētajā raksta „Par kādu<br />
teoriju Latvijas arhitektūras vēstures zinātnē”<br />
(1958) – pēc obligātās atsaukšanās uz<br />
Ļeņinu, lai aizsargātu sevi pret partijas uzbrukumiem<br />
– uzsver, ka arhitektūra, kas<br />
ignorē pagātnes arhitektūras mantojumu,<br />
nevar būt īsta un patiesa. Feodālās iekārtas<br />
laikā Latvijā attīstījušās divas celtniecības<br />
kultūras: vienkāršās latviešu zemnieku koka<br />
ēkas un sveštautiešu mūra pilis. Bet, sākot ar<br />
pilsētu attīstību 18.gs. un pieaugot latviešu<br />
amatnieku skaitam, arī viņi kļūst par būvju<br />
līdzdalībniekiem, par celtņu mākslinieciskajiem<br />
veidotājiem.<br />
Pilsētplānotājs Ēvalds Fogelis (1939-1997)<br />
rakstā „Par dažiem pilsētu ainavas un apstādījumu<br />
organizēšanas jautājumiem” (1969-<br />
1970) izsaka viedokli, ka jebkuras jaunceltnes<br />
savā ziņā iznīcina veco pilsētas individualitāti.<br />
Viņš liek pie sirds pilsētas attīstības plānošanā<br />
nākotnē nodrošināt sabiedrības atbalstu,<br />
respektēt un pacelt jaunā līmenī visu, kas<br />
pagātnē pozitīvi izveidojies. Jāpiezīmē, ka<br />
Fogeļa rakstu lasītāji daudz labāk saprastu,<br />
ja būtu pievienotas aprakstīto plānošanas<br />
principu ilustrācijas.<br />
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras<br />
fakultātes mācību spēks, Latvijas reģionālās<br />
arhitektūras veidotājs Dr. hab. Ivars<br />
Strautmanis (1932), viens no pēcmodernisma<br />
(kā daudzkultūras sastāvdaļas) teorijas<br />
sludinātājiem, daļēji uz doktora disertāciju<br />
balstītajā rakstā „Arhitektūra kā informācija”<br />
(1977), kas izceļas ar mēģinājumu ievest lasītāju<br />
psiholoģiskās arhitektūras teorijas jomā,<br />
definē arhitektūru kā telpas mākslu, ko ietekmē<br />
cilvēka zemapziņa, kas savukārt izpaužas<br />
redzes, kustības un saskares sajūtās.<br />
Cilvēka sensorā sistēma arhitektūras ētisko<br />
ietekmi sadalot estētisko un semantisko iespaidu<br />
nogrupējumos. Estētika atspoguļojas<br />
arhitektonisko veidojumu kompozīcijas<br />
uzbūvē, siluetā, ritmā, proporcionalitātē un<br />
kolorītā. Semantiskie iespaidi turpretim sevī<br />
ietver loģisko, pieredzes un jēdzienisko saturu,<br />
un izpaužas literārā koncepcijā, piemēram,<br />
Stikla kalna vai Gaismas pils simboliskā<br />
salīdzinājumā ar topošo Latvijas Nacionālās<br />
bibliotēkas celtni. Autora uzskatā arhitektūras<br />
formu uztveres procesā grūti novilkt robežu<br />
starp semantisko un estētisko informāciju.<br />
Ilggadīgais tās pašas RTU fakultātes Vēstures<br />
un teorijas katedras vadītājs Dr. hab. Jānis<br />
Krastiņš (1943), pievēršoties postmodernismam<br />
80.gadu arhitektūrā, kritizē tā laika<br />
būvniecības neizteiksmīgumu, aicina uz jaunu<br />
formu radīšanu ar arhitektiem vitāli nepieciešamo<br />
māksliniecisko izteiksmi un iztirzā<br />
angļu un amerikāņu modernisma teorijas.<br />
Lai humanizētu arhitektonisko vidi un dotu<br />
tai emocionālo izteiksmīgumu, esot jārod<br />
iespēja attīstīties jaunai arhitektu paaudzei,<br />
kā arī jāizmanto pagātnes radošie mākslinieciskie<br />
principi.<br />
Citējot arhitektu, multimediju mākslinieku<br />
un starpdisciplināru darbu autoru Hardiju<br />
65
Change language