Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu un rūpīgi<br />
nostrādātu pētījumu krājums. Gan satura,<br />
gan tehnisko veikumu ziņā tas dara godu<br />
igauņiem un Igaunijai. Jāpiebilst, ka mūsu<br />
igauņu kolēģu izmantotajā bibliogrāfijā<br />
pavisam maz redzam latviešu vai lietuviešu<br />
avotus. Recenziju nodaļā toties kritiski un<br />
vienlaikus precīzi uzrādītas citu zinātnieku<br />
darbu kļūdas un nepilnības. Salīdzinot ar<br />
pārmaiņu procesiem Latvijā un Lietuvā, kopumā<br />
žurnālā ievietotie raksti liecina par<br />
fundamentālām atšķirībām, piemēram, uzņēmumu<br />
privatizācija Igaunijā tika īstenota<br />
atklātākos un valstij izdevīgākos procesos.<br />
Pieņemu, ka ne visiem interesēs iedziļināšanās<br />
pētījumu tematos. Tādēļ šoreiz iepazīstināšu<br />
JG lasītājus ar visu septiņu rakstu<br />
autoriem un viņu izvēlētajiem tematiem: 1)<br />
Lauristinas un Vihalemma pētījums ir par<br />
politiskām un ekonomiskām pārmaiņām<br />
kopš neatkarības atjaunošanas; 2) Pille<br />
Runnele, Pille Prūlmanne-Vengerfeldta un<br />
Kristina Reinsalu apcer igauņu „lielo lēcienu”<br />
informācijas tehnoloģijas apguvē; 3)<br />
Veronika Kalmuse, Margita Kellere un Maie<br />
Kīsele sniedz dažādu paaudžu un etnisko<br />
nogrupējumu patērētāju profilus; 4) arī<br />
par patērētājiem, konkrēti, par viņu prioritātēm<br />
un raksturīgām īpašībām sadzīvē un<br />
tirgus saimniecībā raksta Mārja Lõhmus,<br />
Marju Lauristina un Eneli Sīrmane; 5) Trīne<br />
Vihalemma un Veronika Kalmus savukārt<br />
apcer krievu minoritātei raksturīgas īpašības;<br />
6) Külliki Korta pievēršas attiecībām starp etniskiem<br />
nogrupējumiem Igaunijā; 7) Martins<br />
Ehala atgriežas pie iepriekšējā JBS daļējā temata,<br />
proti, „bronzas karavīra” pieminekļa<br />
nozīmes igauņu identitātes jautājumā. Visi<br />
minētie rakstu autori – mācībspēki un pētnieki<br />
– pārstāv Tartu Universitāti.<br />
Recenzētas ir trīs pērngad klajā laistas<br />
grāmatas – David. J. Galbreath, Ainius Lašas<br />
& Jeremy W. Lamoreaux. Continuity and<br />
Change in the Baltic Sea Region: Comparing<br />
Foreign Policies (Ausra Park, Simmons College,<br />
Boston MA); Ann-Sofie Dahl. US Policy<br />
in the Nordic-Baltic Region: During the Cold<br />
War and After (Christopher L. Kukk, Western<br />
Connecticut State U.) un Monumentaalne<br />
konflikt: mälu, poliitika ja identiteet<br />
tänapäeva Eestis (Maria Mälksoo, International<br />
Centre for Defence Studies, Tallinn) –<br />
pēdējā par to pašu nelaimīgo krievu bronzas<br />
zaldātiņu.<br />
Gundars Ķeniņš Kings<br />
Pacifika Luterāņu U.<br />
NO BIRKERTA UN FRANKA LĪDZ<br />
HOPERAM<br />
Vēstule no Čikāgas<br />
Skatos pasta kastītē, re, labi ļaudis atsūtījuši<br />
divus rakstus, Svena Birkerta, kurš lasa<br />
Harvardas Universitātē, vada rakstniecības<br />
seminārus, ir atzīts esejists, rakstnieks, kritiķis,<br />
vārdu meistars, arī galvenais redaktors<br />
literārajam žurnālam Agni (kas iznāk divreiz<br />
gadā un ko sponsorē Bostonas U.). Viņa darbus<br />
tā uz ātro izlasīt nemaz nevar. Ar savu<br />
spēcīgo piegājienu aprakstāmajai vielai autors<br />
vienkārši ņem un satracina lasītāju tā,<br />
ka tas neapmierinās tikai ar Birkerta skatījumu,<br />
bet tam pa visām varītēm ir arī jāredz/<br />
jālasa viss, par ko Birkerts rakstījis.<br />
Šoreiz par Agni pērngada rudens numurā<br />
ievietoto Birkerta eseju „The Advertent Eye”<br />
(Vērīgā acs), kas veltīta Roberta Franka kontroversiālo<br />
fotogrāfiju grāmatai The Americans<br />
ar pazīstamā bītniku (Beat Generation) rakstnieka<br />
Keroaka (Jack Kerouac) ievadu. Franks<br />
dzimis Šveicē (1924). 1950. gadu vidū iemūžinājis<br />
fotogrāfijās Savienotās Valstis.<br />
Darbu izlase vispirms izdota Parīzē (Robert<br />
Delpire, 1958) kā Les Américains, kam seko<br />
progresivā amerikāņu apgāda Grove Press<br />
izdevums (1959), bet ievērību Savienotājās<br />
Valstīs Franka darbi izpelnās tikai pērngad,<br />
kad Steidla izdevniecība (Göttingen: Steidl<br />
Verlag, 2008) Vācijā publicē paplašinātu The<br />
Americans izdevumu.<br />
Nu jāmeklē rokā Franka grāmata. Visās apkārtējās<br />
bibliotēkās tās nav – ne Barringtonā<br />
ziemeļos, ne Šaumburgā dienvidos, ne Palatīnā<br />
ziemeļaustrumos, ne tepat tuvējā divgadīgajā<br />
Harpera novada koledžā. Laikam jau<br />
71
Change language