Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
66 Te lidu trauc<br />
Tumstuves pūķis,<br />
spīdais glodis<br />
no Diļģa kalniem,<br />
nes spārnu spalvās<br />
pār lejām laizdamies<br />
Nokodējs līķus!<br />
Nu laiks tai – prom doties.<br />
PAR ULŽA BĒRZIŅA ATDZEJOTO VÖLUSPÁ<br />
Dzejnieka Ulža Bērziņa latviskotais Zintnieces pareģojums<br />
jeb Valas pareģdziesma (Völuspá) ievada<br />
senislandiešu Vecāko jeb Vārsmu Eddu (Sæmundar<br />
Edda) – laika posmā no aptuveni 800. līdz 1100.gadam<br />
radušos mitoloģiski episkos vēstījumus, kam pamatā<br />
Skaulholtas (Skálholt) bīskapa Brinjoulva Sveina<br />
dēla (Brynjólfur Sveinsson) 1643.gadā Islandē atklātais<br />
teksts. Pirms desmit vai vairāk gadiem Uldis tulkojis<br />
tās Pareģojuma vārsmas, ko Snorre Strulas dēls<br />
(Snorri Sturluson, 1178-1241) iekļāvis, domājams13.<br />
gs. 20. gadu sākumā, savā Jaunākajā vai Stāstu Eddā<br />
(Snorra Edda). Tādēļ bij jāuzmanās, lai mans agrākais<br />
tulkojums neiespaido un nenoviļ jauno. Par īpašvārdiem<br />
gribas piebilst, ka mēģinu tulkot tos runātnīgos,<br />
tos spilgti „raksturojošos”, bet kādu tiesu saglabāju<br />
oriģinālā valodā, lai paliek kaut nedaudz pergamenta<br />
smaržas – vēsta atdzejotājs un piemetina, ka<br />
veltī savu kautro sniegumu aizgrābjošajiem sieviešu<br />
tēliem ziemeļzemju un dienvidzemju mitoloģijā, folklorā<br />
un literatūrā. Tulkot Völuspá dzejnieku aicinājis<br />
horeogrāfs Arnis Siliņš, lai kopā ar amata brāli Gunti<br />
Spridzānu, režisoru (arī scenārija līdzautoru) Viktoru<br />
Runtuli (no producentu grupas „Vīruss Art”), Ilzi<br />
Apsiņu (no mūzikas festivāla „Porta”) un pieciem<br />
modernās dejas dejotājiem varētu sākt veidot 2010.<br />
gadā paredzēto dzejas un dejas uzvedumu ar nosaukumu<br />
Dzīvības koks un trīs vērpējas.<br />
Dažas dienas pirms Jāņiem Marokas Karalistes Fēsas<br />
Universitātē, mācītu islāmistu vadīts, Uldis pieliek<br />
punktu savam Korāna atdzejojumam no senarābu<br />
valodas, tādējādi pievienodamies slaveniem islāma<br />
svētrakstu Lasījumu vai Saukumu (arābiski ‘al-kur’ān)<br />
tulkotājiem-zinātniekiem – vācu valodā (Max Henning,<br />
Rudi Paret), angļu (Edward Henry Palmer, Arthur<br />
Arberry), dāņu (Ellen Wulff), holandiešu (Sofjan<br />
S. Siregar), franču (M. Kasimirski, Régis Blachèr), krievu<br />
(Gordij Sablukov, Ignatij Kračkovskij, Magomed-<br />
Nuri Osmanov) u.c. Pie reizes jāpriecājas, ka mūsu<br />
literatūras telpa šogad bagātāka kļuvusi arī ar paša<br />
tulkotāja jaunu dzejojumu grāmatiņu Saruna ar Pastnieku<br />
(skat. 59. lpp.). (R.E.)<br />
Pārnesums no 15. lpp.<br />
kuru dzejas izmantotas netīrajai politiskajai<br />
spēlei, esam sašutuši par šādu nekaunību.<br />
Emigrācijas darboņi aizmirsuši to, ka nevienam<br />
demokratiskam, progresīvam latviešu<br />
dzejniekam nekad nav darījis godu (..) tāds<br />
fakts, ka ar viņa darbiem sevi cenšas izrotāt<br />
kāda reakcionāra lapele. Kungi bēguļi, jūs<br />
esat sajaukuši adreses; jums Latvijā vairs<br />
nav nekā ko meklēt un atrast; latviešiem, arī<br />
latviešu padomju dzejniekiem, nav nekā kopēja<br />
ar tādiem vēstures atkritumos aizslaucītiem<br />
fašistu bēguļiem. Tādēļ, lūdzu, aizveriet<br />
durvis no ārpuses! Un – uz neredzēšanos! 23<br />
Imants Auziņš arī šo Treju Vārtu publikāciju<br />
nodēvē 24 par provokatoriskiem trikiem, taču<br />
izlīdzinoši cenšas Plotnieka apvainojumus<br />
nogludināt, novērtēdams dzejoļu pārpublicēšanu<br />
trimdas literārajā presē kā ieguldījumu<br />
kultūras sakaru veicināšanā un pat<br />
priecādamies, ka starp tautiešiem ārzemēs<br />
Latvijas dzejai ir un rodas jauni draugi. 25<br />
Padomju Latvijā ik gadus tiek uzsvērta optimistiskā<br />
statistika, kas rāda, ka trimdas<br />
latvieši labprāt izmanto iespēju apciemot<br />
Latviju un piedalīties KKS sarīkojumos. Kā<br />
1973. gadā intervijā liecina Latvijas kultūras<br />
sakaru komitejas prezidija priekšsēdētājs<br />
Imants Lešinskis, 1972. gadā ļoti kupls skaits<br />
dzimtenes apmeklētāju ar lielu atsaucību<br />
piedalījās svinīgajā vakarā, ko rīkojām par<br />
godu 32. gadskārtai, kopš padomju varas<br />
atjaunošanas Latvijā un tās iestāšanās PSR<br />
Savienībā. Minētie un daudzi citi fakti liecina,<br />
ka ārzemēs dzīvojošo latviešu domāšanā<br />
notikušas un notiek nopietnas izmaiņas, kas<br />
pamatojas apziņā, ka ir bezjēdzīgi, kā to joprojām<br />
dara emigrācijas pretpadomju elementi,<br />
mēģināt pretstatīt jēdzienus „latvisks“ un<br />
„padomju“, Latvijas intereses visas Padomju<br />
Savienības interesēm, latviešu nacionālās<br />
kultūras attīstību padomju sociālistiskajai iekārtai,<br />
kuras apstākļos šī kultūra iemantojusi<br />
patiešām neierobežota uzplaukuma iespējas,<br />
bagātinādamās un gūdama jaunus, plašus<br />
apvāršņus padomju tautu kultūru mijiedarbes<br />
gaitā. 26<br />
Par filoloģijas doktori Evu-Eglāju-Kristsoni skat.<br />
JG254(2008):15.<br />
23. Jānis Plotnieks. Literatūra un Māksla 1972.2.IX.<br />
24. Imants Auziņš. Literatūra un Māksla 1972.9.IX.<br />
25. Turpat.<br />
26. „Uz drošiem, principiāliem pamatiem”. Intervija<br />
ar Imantu Lešinski. Dzimtenes Balss 1973.22.III.<br />
21
Change language