Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
14Zane ŠimeEiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) kāpirmā Eiropas Savienības (ES) makroreģionālā stratēģija tika apstiprināta2009. gada oktobrī. Tā bija veidota kā inovatīvs, visaptverošs ietvars ciešākaisadarbībai starp ES dalībvalstīm Baltijas jūras reģiona labklājības un vid<strong>es</strong>kvalitāt<strong>es</strong> stiprināšanai. <strong>Par</strong> stratēģijas vērienu liecina septiņpadsmit prioritāt<strong>es</strong>un tām pakārtotie vairāki d<strong>es</strong>miti aktivitāšu. Tā kā pēc 2004. gadaES paplašināšanās n<strong>es</strong>tajām izmaiņām starpvalstu sadarbības joma nebijaguvusi kvalitatīvi jaunu un pārliecinošu impulsu, 1 izstrād<strong>es</strong> proc<strong>es</strong>ā uz stratēģijutika liktas lielas cerības, ka tā varētu piešķirt jaunu stimulu sadarbībaiBaltijas jūras reģionā. Lai šo vērienīgo pasākumu ietvaru spētu sekmīgiīstenot un attaisnot uz ESSBJR liktās cerības, starp i<strong>es</strong>aistītajām pusēm bijanepieciešams sadalīt virkni koordinēšanas un vadīšanas funkciju. Atbildībassadal<strong>es</strong> un pārvaldības proc<strong>es</strong>a analīze ir viens no veidiem, kā i<strong>es</strong>pējamsgūt i<strong>es</strong>katu, kāda ir bijusi stratēģijas ietekme uz nacionālajām pieejām saistībāar sadarbību Baltijas jūras reģionā, un kādi izaicinājumi vēl ir jāpārvar.Turklāt ir atrisinātas stratēģijas īstenošanas pirmajos divos gados valdījušāsn<strong>es</strong>kaidrības, piemēram, tas, kāda līmeņa jeb cik plaši pilnvarotus pārstāvjusir nepieciešams deleģēt vienam vai otram stratēģijas koordinācijas amatam. 2Tādējādi pašlaik kopumā ir noslēdzi<strong>es</strong> sava veida eksperimentālais proc<strong>es</strong>s,kuru raksturoja dalībvalstu un Eiropas Komisijas konsultācijas ar nolūkupanākt vienotu izpratni par dažādu koordinācijas elementu lomu. Darbsturpinās pie ievi<strong>es</strong>to koordinācijas un komunikācijas struktūru pilnveidošanas.Pirmo trīs stratēģijas ieviešanas gadu pieredze sniedz arī informācijupar to, kā stratēģijā i<strong>es</strong>aistītās pus<strong>es</strong> ietekmē viens no tā dēvētajiemtrīs aiz liegumiem (angļu val. — three "No's") — nekādas jaunas i<strong>es</strong>tād<strong>es</strong>. 3Turpmākajā izklāstā tiks sniegta informācija par stratēģijas dalībvalstu na -cio nālās koordinācijas mehānismiem. Izvērtējot pieredzi, tika secināts, kaiepriekš minētais aizliegums ietekmē stratēģijas dalībvalstu koordinācijaspraksi, un skaidrots vai tiešām pietiek vienīgi ar makroreģionālo stratēģiju, laibez jaunām administratīvām vienībām sekmētu ciešāku sadarbību reģionā.1Rostoks T. Integrācija un reģionalizācija Baltijas jūras reģionā. Promocijas darbs. Rīga, 2008,234. lpp.2Jõ<strong>es</strong>aar-Ruusalu J. The European Union Strategy for the Baltic Sea Region — where do w<strong>es</strong>tand today? Baltic Rim Economi<strong>es</strong>. No. 1, 2012, p. 26.3Divi pārējie aizliegumi ir “nekādi jauni noteikumi” un “nekāds jauns finansējums”.
Change language