Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

30Arvils Zeltiņšnumber of key aspects, such as regional patterns, governance of macroregionalstrategies and the overall process of EU integration.It can be concluded that the necessary preconditions will existfor Latvia to become a regional flagship of EU integration, despite itscomparatively passive role to date regarding the implementation of the EUStrategy for the Baltic Sea region. This will, however, depend on the abilityto assess the regional environment effectively, the implementation of theStrategy at the national level, as well as EU-level factors, such as the roleof the European Parliament and the Council of the EU in the commondecision-making process.Keywords: European Parliament, EU Strategy for the Baltic Sea Region,governance, macro-regional, Presidency.Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) ir ļotisavdabīgs oficiāls dokuments pat tik unikālas starptautiskās organizācijas kāEiropas Savienība kontekstā. Pirmkārt, tā ir pirmā makroreģionālā stratēģijaES ietvaros, kuras mērķis ir padarīt vēl efektīvāku pastāvošo sadarbībustarp astoņām ES dalībvalstīm Baltijas jūras krastos. Stratēģija jau no pašasākuma tika uztverta kā lakmusa papīrs tālākai jaunās makroreģionālāskoncepcijas īstenošanai arī citviet ES. Kā zināms, 2011. gadā ES apstiprinājaarī Donavas stratēģiju, un pašlaik dienaskārtībā aktuāla ir Adrijas-Jonijasstratēģija. Tiek iezīmētas arī Atlantijas un Alpu stratēģiju aprises, taču šajosreģionos vēl nepieciešams ieguldīt lielu ES institūciju un vietējo valdībudarbu, lai tās tiktu pieņemtas.Otrkārt, ESSBJR organizatoriskās struktūras pamatā ir trīs aizliegumu(angļu val. — tree “No’s” princips. Tas nosaka, ka stratēģijai ir jābalstāsuz esošās likumdošanas bāzes, tās projektu īstenošanā jāizmanto jau pie -ejamie finanšu instrumenti gan ES, gan vietējā līmenī, turklāt stratēģijasizveidošana nedrīkst kalpot par pamatu jaunu institūciju izveidei. Prak tiskālīmenī tas ir liels izaicinājums visu astoņu valstu birokrātiskajam aparā -tam — efektivizēt sadarbības sistēmu, izmantojot esošos cilvēkresursus,finanšu līdzekļus, normatīvo bāzi, kā arī institūcijas.Treškārt, lai arī 2009. gada 23. oktobrī ESSBJR apstiprināja Eiropadome,tās galvenais virzītājs jau kopš 2005. gada ir bijis Eiropas Parlaments.Makroreģionālo stratēģiju izveide ir veids, kā Eiroparlaments vēl vairākstiprina savas institūcijas ietekmi iepretim Ministru padomei. Vienlaikus