Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

36Arvils ZeltiņšESSBJR īstenošana tika formulēta daudz konkrētāk, pielāgojot to nozaru mi -nistriju organizatoriskajai kultūrai. Papildus tika definētas arī konkrētas lomasun atbildības sfēras katram no stratēģijas īstenošanā iesaistītajiem dalīb nie -kiem (angļu val. — stakeholders), lai izvairītos no funkciju pārklāšanās.Dānijas prezidentūras laikā tika aizsākts darbs arī pie atjauninātā stratēģijasRīcības plāna izstrādes, kas noslēdzās 2013. gada februārī. JaunajāRīcības plānā vairs nepastāv jaukto prioritāšu problēma. Iepriekš bija vienaprioritāte gan tūrismam, gan veselībai, gan kultūrai, savukārt tagad šīs no -zares koordinēs atsevišķi PAC. Relatīvs mīnuss gan ir nespēja samazinātprioritāšu skaitu, kā bija plānots pirms tam. Faktiski tas nozīmē, ka četrusgadus kopš Stratēģijas izveides dalībvalstis vēl nav spējušas izšķirties partām no zarēm, kur iespējama efektīvāka sadarbība, un tām, kur sadarbība irgrūti realizējama. Galvenokārt tas radies tāpēc, ka neviena no valstīm nevēlasatteikties no tām nozarēm, pār kurām pirms tam uzņēmās koordinatorafunkciju.Jaunais Rīcības plāns nerisina tā pārskatāmības problēmu. Joprojām tasir teju 200 lappušu biezs dokuments, kurā uzskaitīti vairāki desmiti paraugprojektu.Vienlaikus jaunais Rīcības plāns pakāpeniski risina problēmu artrešo valstu partneriem. Tajā definēta sadarbība horizontālās aktivitātes —kaimiņi — ietvaros, kas paredz kopīgu projektu realizāciju ar trešajām valstīm,tostarp Krieviju.Neskatoties uz pašreizējām izmaiņām, esošajai stratēģijas pārvaldībasstruktūrai būs nepieciešamas vēl vairākas izmaiņas, kuras norisināsies trīsBaltijas valstu prezidentūru periodos: 2013., 2015. un 2018. gadā. Par ceļakartivisu trīs Baltijas valstu centieniem uzlabot stratēģijas īstenošanu kalposšī gada laikā gaidāmais Eiropas Komisijas izvērtējums par makroreģionālostratēģiju pašreizējo progresu. Sagaidāms, ka šajā dokumentā EK definēssavu vīziju par to, kā izskatīsies makroreģionu Eiropa vidējā termiņā.ES integrācijas kontekstsJau pieminēts, ka viens no galvenajiem ESSBJR pārvaldības izaicinājumiemir nacionālo valdību nelielā interese par makroreģionu. Nacionālālīmenī politiķiem ir grūti izcelties ar iniciatīvu vai kritiku par sabiedrībāmaz zināmu stratēģisko dokumentu. Citāda situācija ir vērojama ES institūcijuietvaros, kur tieši pārnacionāla līmeņa jautājumi ir ikdienas rutīna.