Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
38Arvils Zeltiņš2.3.(Ministru padom<strong>es</strong> līmenis) ziņā, taču Eiropas <strong>Par</strong>laments pašreizējāsituācijā neformāli pilda monitoringa funkcijas. <strong>Par</strong>edzams, kanākamajā ES plānošanas periodā (2014.–2020.) noslēgsi<strong>es</strong> makroreģionālāskoncepcijas fundamentāla institucionalizācija, izveidojotstratēģijas katram no makroreģioniem. Ciešāka nacionālo valdībusadarbība sava reģiona ietvaros koncentrētu uzmanību, tostarp veicinātusadarbību un reizē konkurenci tieši makroreģiona ietvaros.Vienlaikus Eiropas <strong>Par</strong>lamentam šādas izmaiņas nemainītu ierastodienaskārtību — tas tikai nostiprinātu savas pozīcijas kā vienīgā tiešivēlētā ES institūcija. Šāda scenārija gadījumā likumsakarīga būtutālāka ES likumdevējvaras novirzīšana no Ministru padom<strong>es</strong> uzEiropas <strong>Par</strong>lamentu.Pat ja tuvāko septiņu gadu laikā nepiepildās scenārijs ar makroreģionossadalītu/vienotu ES, gan Baltijas jūras stratēģijas, gan citumakroreģionālo stratēģiju ietvaros EP deputāti var nostiprināt savuietekmi. Tieši EP deputātiem, atšķirībā no nacionālajām valdībām,ir i<strong>es</strong>pēja efektīvi izmantot divu līmeņu spēl<strong>es</strong> priekšrocības. Lai arīEP ietvaros deputāti apvienojas grupās, tie vienalga ir savu nacionālopolitisko partiju pārstāvji. Ņemot vērā to, ka EP deputāti jau a prioritiek identificēti kā savas valsts pārstāvji Eiropā, viņu elektorātsarī sagaida ES līmeņa skatījumu uz problēmām. Praktiski visās ESdalībvalstīs politiķi izmanto savu oponentu neizdarības ES līmenī,lai norādītu uz kļūdām arī iekšpolitikā. Attīstoti<strong>es</strong> makroreģionakoncepcijai, paredzama šī jautājuma aktualizēšana savstarpējās politiskajāscīņās.Teorētiski pastāv arī trešais scenārijs — makroreģionālās koncepcijasizgāšanās. Pašlaik gan nav pamata apga<strong>lv</strong>ot, ka ESSBJR ci<strong>es</strong>tuneveiksmi. Pirmkārt, Dānijas prezidentūras laikā veiktas būtiskasizmaiņas stratēģijas realizācijas pilnveidošanā. Otrkārt, lai arī stra tēģijasietvaros darbojas trīs aizliegumu princips, kas neparedz jaunuinstitūciju veidošanos, jau šobrīd pastāv virkne neformālu sadarbībasformātu, kas raduši<strong>es</strong> tieši stratēģijas ietekmē. Piemēram, Highlevel group ES-27 formāta sanāksm<strong>es</strong> stratēģijas īstenošanā, kā arīNCP, PAC, HAL u.c. sadarbības formāti. Nav pamata uzskatīt, kašie neformālie institūti brīvprātīgi atteiksi<strong>es</strong> no sava ieguldītā darba.Treškārt, tieši EP kontekstā būtiski atzīmēt, ka ESSBJR ir instrumentsES līmeņa politiskajam tirgum starp Komisiju, Ministru padomi un
Change language