Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

40Arvils ZeltiņšBaltijas deputātu grupas uzaicināšana uz pasākumu. Jāatzīmē, ka noseptiņiem deputātiem, kuri savulaik iniciēja stratēģijas izveidi, vairākiieņem vai ieņēmuši augstus amatus savās valstīs: Tomass HendriksIlvess (Toomas Hendrik Ilves) — Igaunijas prezidents, AleksandrsStubs (Alexander Stubb) — Somijas Eiropas lietu ministrs, Ģirts ValdisKristovskis — bijušais Latvijas ārlietu ministrs.3. Latvijas prezidentūra var būt izšķiroša Baltijas jūras stratēģijasilgtspējai. Ierasts, ka pastiprinātu uzmanību stratēģijai pievērš vien8 reģiona valstis. Līdz šim Baltijas jūras reģiona valstu prezidentūrasbijušas ar nelieliem pārtraukumiem. Tomēr atstarpe starp Latvijas unIgaunijas prezidentūru būs veseli trīs gadi. Diezgan droši var apgalvot,ka Eiropas Komisijas 4 ambīcijas trīs gadu periodam būs lielas.Lai spētu realizēt kaut daļu no tām, pašiem jāsakārto savas insti tucionālāskapacitātes jautājumi. Šajā esejā vairākkārt pieminēta Dānijas2012. gada pirmā pusgada prezidentūra, kuras ietvaros veiktas būtis -kas izmaiņas stratēģijas īstenošanas mehānisma pilnveidošanā. Tomērir arī citādi piemēri. Īrijas prezidentūras ietvaros nav izdevies pabeigtdarbu pie Atlantijas stratēģijas izveides, neraugoties uz pirms tamliktajām cerībām.4. Mentalitātes pielāgošana makroreģionālajam līmenim. Tas nozīmē,ka “vienkāršajam” latvietim ir nepieciešams apskatīties, kas notiekotr pus Baltijas jūrai, ne tikai pašu mājās. Galvenie stratēģijas virzītājiir tieši projektu īstenotāji, bet līdz šim Latvijas vājais punkts projektuīstenošanā ir ideju trūkums par sadarbību ar citiem partneriemreģionā. Tādējādi sabiedrības izglītošana par makroreģiona lielākajiemizaicinājumiem un sasniegumiem, kultūras un vēstures iezīmēm būsvitāli nepieciešama stratēģijas ilgtspējai. Arī akadēmiskajām aprindāmir nepieciešams sniegt savu artavu reģiona attīstībā, jo pašlaik vēlir ļoti maz pētījumu un publikāciju par stratēģijas valstīm un tautāmkopumā.5. 3 NĒ =>3 JĀ. Lai sekmētu Stratēģijas koordinēšanu un tās īstenošanunepieciešama motivācija 3 “nē” principu padarīt par 3 “jā” principu.Reģionā un ES ietvaros ir virkne dažādu finanšu instrumentu, ar kuru4Sagatavo ziņojumu, uz kura balstoties, tiek izstrādāti Padomes secinājumi.