Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

Redaktora sleja 5Redaktora slejaTieši pirms gada Latvijā aizsākās sabiedriskās diskusijas par Latvijasprezidentūras ES Padomē 2015. gadā iespējamajām prioritātēm. Pesimistiapgalvoja, ka process ir sācies par vēlu, ka vilciens jau ir aizgājis un ka citasdalībvalstis visu izlems mūsu vietā. Savukārt optimisti uzskatīja, ka, iespējams,par prioritātēm spriežam par agru, jo mūsdienu straujo pārmaiņulaikmetā nespējam prognozēt pat to, kas notiks pēc pusgada. Lai arī kādistrīdi bijuši par gatavošanās prezidentūrai tempiem, diskusiju rezultātā tikasagatavots bagātīgs idejiskais piedāvājums, kas ļaus izdarīt politisko izvēli.Kādēļ šis ekskurss pērnā gada notikumos? Tādēļ, ka viena no prioritātēm,kuru visbiežāk minēja dažādu nozaru speciālisti, bija sadarbība Baltijas jūrasreģionā (BJR) un ES stratēģija šai ģeogrāfiskajai telpai. Šis žurnāla numursir veltīts tieši BJR tematikai, tāpēc aktuāls ir jautājums par to, kā Latvijasprezidentūras ES Padomē prioritāšu sarakstā iekļaut BJR nozīmīgus jautā -jumus. Protams, prioritāro tēmu nosaukšana nav liela māksla, taču to piepildīšanaar saturu ir jau krietni grūtāks uzdevums. To vieglāku padarīja29.–30. maijā Rīgā notikušais Baltijas Attīstības foruma (Baltic DevelopmentForum) samits, kurš jau tradicionāli pulcē kopā ap pustūkstoti augsta līmeņapolitisko lēmumu pieņēmēju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju ekspertuun speciālistu. Tā bija unikāla iespēja pārbaudīt Latvijas prezidentūras ieceresun papildināt tās ar jaunām idejām.Šajā žurnālā apkoptie raksti precīzi atspoguļo arī samitā izskanējušāspārdomas, tādējādi sniedzot intelektuālo vielu pārdomām Latvijas prezidentūrasgatavotājiem. Viena no tēmām, kas izskanēja diskusijās, un par kuružurnāla lappusēs raksta Marika Laizāne-Jurkāne, ir reģiona valstu, tai skaitāBaltijas valstu, spēja koordinēt BJR tematiku savās prezidentūrās. ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) var kļūt par vienojošo faktoruIgaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentūrās. Lai arī pagaidām Baltijasvalstu sadarbība gaidāmo prezidentūru kontekstā ir vērtējama kā vāja, tomērtā varētu pastiprināties pēc Lietuvas (2013. gads) un vēl jo vairāk pēc Latvijas(2015. gads) ES Padomes prezidentūras.