Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
92Žaneta Ozoliņa, Toms Rostoks“izaugsm<strong>es</strong> mantra” novecojusi un kļuvusi par lamu vārdu, un ir vajadzīgskārtīgs grūdiens, lai izrautos no ekonomiskās stagnācijas. I<strong>es</strong>pējams, kaLatvijai jau tagad jāsāk inv<strong>es</strong>tēt sociālajās inovācijās, kas palīdzētu meklētnetradicionālus risinājumus tradicionālajām problēmām.Nozīmīgs instruments, uz kuru jau kopš 2009. gada tiek liktas lielasce rības reģiona attīstības veicināšanā, ir Eiropas Savienības Stratēģija Baltijasjūras reģionam (ESSBJR). Pēdējo gadu laikā ir tikusi uzsākta stratēģijas ieviešana,un pašreizējo situāciju raksturo pi<strong>es</strong>ardzīgs optimisms, proti, šī stratēģijair labs instruments, taču pagaidām ir grūti prognozēt, cik efektīva tābūs reģionam kopumā nozīmīgo mērķu sasniegšanas ziņā. Pastāv divi uzskatipar stratēģijas nozīmi. Pirmkārt, ESSBJR tiek uzlūkota kā instruments, kovislabāk realizēt ar konkrētiem nelieliem projektiem, kas sniedz tūlītējusrezultātus (tādējādi nodrošinot stratēģijas redzamību). Nevar noliegt, kašādam skatījumam ir savas priekšrocības, tomēr šī tendence var draudēt arfragmentāciju un neveicinās reģiona konkurētspēju. Var, protams, priecāti<strong>es</strong>par putnu būra jumta salabošanu, taču nav skaidrs, vai tāpēc pieaugs putnuskaits mežā. Šāda notikumu gaita ir izdevīga ierēdņiem, kuri veido ziņojumuspar indikatīvo rādītāju sasniegšanu, bet stratēģijas pievienotā vērtībatiek pazaudēta.Otrkārt, retāk dzirdēts, tomēr gana spēcīgs ir viedoklis, ka nepieciešamslikt jau tagad īstenotajiem projektiem strādāt stratēģisku mērķu labā. Irjācenšas panākt, lai, piemēram, d<strong>es</strong>mit gadus pēc stratēģijas ieviešanas uzsākšanasbūtu redzams, ka daudzie projekti patiešām ir sekmējuši triju stratēģiskomērķu (tīrāka jūra, savienots reģions, augstāka labklājība) sasniegšanu.Ekspertu vidē pastāv bažas par to, ka nākotnē var izveidoti<strong>es</strong> tāda situācija, kaprojekti ir tikuši veiksmīgi īstenoti un to mērķi ir tikuši sasniegti, taču stratēģijaslielie mērķi ir palikuši pusceļā. Ņemot vērā, ka pēc Latvijas prezidentūras2015. gadā nākamā — Igaunijas ES Padom<strong>es</strong> prezidentūra — būs tikai2018. gadā, kad stratēģijai jau vajadzētu būt sasniegušai ne tikai konkrētuprojektu, bet arī stratēģiskos mērķus, 2015. gads varētu būt labākais laiks,kad ESSBJR ievirzīt īstajā gultnē, lai 2018. gadā BJR valstis varētu lepoti<strong>es</strong> arpaveikto darbu. Tas nozīmē, ka Latvijas prezidentūras laikā vajadzētu notiktstratēģijas izvērtējumam kopumā, nevis tikai projektu inventarizācijai.
Change language