Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

More documents

Recommendations

Info

Sadarbība enerģētikas jomā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros 53sasaiste ar BEMIP saglabājas arī jaunajā enerģētikas prioritātes versijā, jotieši BEMIP mērķis ir Baltijas valstu integrācija ES tirgū.Latvijai ir svarīga arī “ES 2020” stratēģijā izvirzīto kvantitatīvo mērķu —atjaunojamo energoresursu īpatsvara enerģijas patēriņa palielināšana līdz20% un energoefektivitātes paaugstināšana par 20% — sasniegšana.Latvija, līdzīgi kā citas ES dalībvalstis, ir sastapusies ar nepiecieša -mību 18 mēnešu laikā ieviest Energoefektivitātes direktīvu, kas stājās spēkā2012. gada decembrī. Pašlaik Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pieKoncepcijas par Energoefektivitātes direktīvas ieviešanu izstrādi. Koncep -cijas izstrādāšanā vērība tiks pievērsta arī 7. panta “Energoefektivitātespie nākumu shēmas” prasību ieviešanai nacionālajos normatīvajos aktos.Koncepcija ietvers dažādus variantus Energoefektivitātes direktīvas 7. pantaprasību ieviešanai nacionālajos normatīvajos aktos: energoefektivitātes pienākumashēmas ieviešana enerģijas sadales un/vai enerģijas mazumtirdzniecībasuzņēmumiem, alternatīvu pasākumu ieviešana vai abu iepriekšminētopasākumu kombinācija. Ņemot vērā Latvijā notikušo, ESSBJR paraugprojektaietvaros paredzētā pieredzes un zināšanu apmaiņa būs noderīga arīEnergoefektivitātes direktīvas normu pārņemšanai Latvijas likumdošanā.Arī atjaunojamai enerģijai ir nozīmīga loma Latvijas enerģētikas politikā.ES noteiktais AER mērķis 2020. gadam Latvijas gadījumā veido 40%,un pašlaik Latvija jau ir sasniegusi 35% no AER saražotās enerģijas īpatsvaruenerģijas bruto galapatēriņā. Latvijas lielākās bažas AER jomā ir saistītas aratjaunojamās enerģijas cenām un izmaksām patērētājiem. Ņemot vērā, kaLatvijā pašlaik tiek pārskatīts atbalsta mehānisms enerģijai, kas ir saražota noAER un koģenerācijā, ESSBJR paplašināšana uz šo jomu Latvijai ir noderīga,jo palīdzēs korekti izmantot sadarbības mehānismus un pārskatīt nacionāloatbalsta shēmu, kā arī veicinās Baltijas jūras reģiona atbalsta shēmu savietojamību.Reģionālā pieeja, kas ir nepieciešama prioritātes veiksmīgai koordinācijai,atbilst Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģijai “Latvijas Enerģētikasilgtermiņa stratēģija 2030 — konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai”, kasizmanto tieši reģionālo pieeju. Ņemot vērā Latvijas integrāciju Eiropas enerģijastirgos, Baltijas valstu vēsturiski ciešo sadarbības pakāpi un savstarpējoatkarību gan nelielu tirgu apjomu, gan starpsavienojumu dēļ, šī stratēģijauzsver nepieciešamību meklēt reģionāla mēroga risinājumus. ESSBJR neapšaubāmiir noderīgs instruments šādu risinājumu meklēšanas koordinēšanā.
Russia and the EU Strategy forthe Baltic Sea Region: bridginga (mis)connection gapAlexander Sergunin,Professor of International Relations, St. Petersburg State University andHigher School of EconomicsThis article aims at examining how Russia interacts with the EuropeanUnion in the Baltic Sea Region in areas such as trade, energy, transportation,environment protection, tourism, visa regime, education and youth. Itexplores whether the Russian and EU regional strategies are compatibleand mutually reinforcing, or ignore or even confront each other. The roleof other sub-regional organizations and mechanisms in the promotionof EU-Russian dialogue is studied. In conclusion, several policy recommendationson how to improve EU-Russian cooperation in the region aresuggested.Key words: European Union, Russia, the Baltic Sea Region.Raksta mērķis ir izanalizēt Krievijas mijiedarbību ar Eiropas SavienībuBaltijas jūras reģionā tādās jomās kā tirgus, enerģētika, transports, videsaizsardzība, tūrisms, vīzu režīms, izglītība un jaunatne. Rakstā tiek analizēts,vai Krievijas un ES reģionālās stratēģijas ir savietojamas un savstar -pēji papildinošas vai arī tās viena otru ignorē un ir pat konfliktējošas?Tiek pētīta arī citu reģionālo organizāciju un mehānismu loma ES-Krievijas dialoga uzlabošanā. Nobeigumā tiek sniegtas dažas rīcībpolitikasrekomendācijas, lai uzlabotu ES-Krievijas sadarbību reģionā.Atslēgvārdi: Baltijas jūras reģions, Eiropas Savienība, Krievija.
Page 2 and 3:
2013/2
Page 4: SatursRedaktora sleja 5Inga Skujiņ
Page 7 and 8: 6Redaktora slejaViens no ESSBJR gal
Page 9 and 10: 8Inga Skujiņacooperation. Thus, th
Page 11 and 12: 10Inga SkujiņaWe see that their bu
Page 14 and 15: Eiropas Savienības institūcijas,
Page 16 and 17: Eiropas Savienības Stratēģijas B
Page 30 and 31: Eiropas Savienības politikas, 29.-
Page 32 and 33: Latvijas iespējas ES Stratēģijas
Page 44 and 45: Sadarbība enerģētikas jomā ES S
Page 56 and 57: Russia and the EU Strategy for the
Page 72: Russia and the EU Strategy for the
Page 75 and 76: 74Ina StrazdiņaBaltijas jūras, Ad
Page 77 and 78: 76Ina Strazdiņatik tālu tikuši.
Page 80 and 81: Prezidentūras aktualitātes, 79.-9
Page 82 and 83: ES Padomes prezidentūras: neizniek
Page 88 and 89: Baltijas Attīstības foruma samit
show all

Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?