Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

74Ina StrazdiņaBaltijas jūras, Adrijas jūras, Donavas stratēģijas ir salīdzinoši jaunasiniciatīvas Eiropas Savienībā, kas tapušas tikai pirms dažiem gadiem.Kādā attīstības posmā tās ir šobrīd?Visvecākā ir Baltijas jūras reģiona stratēģija, kuru Eiropas Savienībasdalībvalstis pieņēma pirmo. Otrā ir Donavas stratēģija, un pašreiz kā trešātop Atlantijas stratēģija, kas attiecas uz Atlantijas okeāna valstīm. Adrijasjūras stratēģija vēl nav oficiāli pieņemta, tā ir tapšanas stadijā un, vistica -māk, mēs to sagaidīsim. Kā ierasts, par stratēģijas nepieciešamību lemjaugstākajā līmenī — dalībvalstu vadītāji Eiropadomē, pēc tam Vispārējolietu padomē izstrādā secinājumus un dod uzdevumu Eiropas Komisijai touz raudzīt un palīdzēt dalībvalstīm ieviest. Tā kā tās ir makroreģiona stratēģijas,tās ir balstītas uz kopīgu, šim reģionam raksturīgu centru. Baltijasjūras stratēģijā tā, protams, ir Baltijas jūra un visas valstis ap to. Galvenaisfokuss ir uz tai raksturīgo problemātiku, un Baltijas jūras stratēģijas gadī -jumā tā ir vide un transports. Donavas gadījumā tā, savukārt, ir plūdunovēršana un navigācija Donavas upes baseinā. Bet pēdējā laikā mēs redzam,sevišķi abās šajās stratēģijās, ka tās ir ļoti noderīgas arī daudzās citās jomās,ne tikai manis minētajās, tradicionālajās — vidē, transportā. Ir skaidrs, kašajās jomās valsts viena pati neko izdarīt nevar, tai ir jāsadarbojas reģionā,bet saiknes veidojas arī inovācijās, pētniecībā, uzņēmējdarbībā, tūrismā. Tāsir jomas, kuras, it sevišķi fondu apguvē, vairāk balstās uz nacionālu pieeju,un tas bieži vien nedod pietiekami labu rezultātu, jo, lai attīstītu, pie mēram,kādu konkrētu sektoru inovāciju vai pētniecības jomā, parasti ir svarīgiarī apskatīties, kas notiek blakus reģionā. Un tieši šeit pirmais sadarbībaslīmenis var būt makroreģions. To mēs iesakām un arī uzskatām, ka jaunajāprogrammēšanas periodā, 2014.–2020. gadā, dalībvalstīm ir jāizvērtē,kurās jomās ir atbalstāmas investīciju prioritātes un tālāk jau specifiski projekti,kas ir saistīti arī ar makroreģiona stratēģijas mērķiem. Parasti tie ir ob -jektīvi, loģiski un, lai tos realizētu, visām dalībvalstīm tie ir jāatbalsta, unar fondiem to var darīt. Ir ļoti daudz veiksmīgu piemēru gan vides, gantransporta jomā, taču tas, ko mēs vēlamies, ir, lai dalībvalstis paskatās plašāk,piemēram, manis jau minētajā inovāciju jomā, lai skatās, ko dara makroreģions,pirmkārt, kaimiņi, dalībvalstis jūras otrā pusē, un rūpējas, lai notiekkoordinācija arī makro reģiona stratēģijas ietvaros. Mūsu mērķis nav radītpapildu slogu plānošanā vai pro grammēšanā, bet drīzāk otrādi — iedot