Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

94Žaneta Ozoliņa, Toms Rostoks“savienojamības” (connectivity) prioritāte varētu kļūt par vienu no Latvijasprezidentūras dienaskārtības centrālajiem jautājumiem. Ņemot vērā, ka tādasstratēģijas prioritātes kā tīrāka jūra un turīgāks reģions ir grūti sa sniedzamas,“savienojamības” uzlabošana gan BJR, gan ES varētu būt pa spēkam.Tiesa gan, enerģētikas jautājumi ir ļoti jutīgi, un valstis pār tiem vēlas pa -turēt kontroli, tāpēc pārlieku lielas cerības uz citu valstu atsaucību nevajadzētulolot.Krievija. BAF laikā vairāki eksperti norādīja uz neveiklo situāciju, kasizveidojusies ar reģionālo sadarbību, kurā iekļautos Krievija. ESSBJR ir paredzētaES dalībvalstīm, un likumsakarīgi, ka Krievijai nav lēmumu pieņemšanastiesības attiecībā uz šo stratēģiju, kas savukārt ir mazinājis Krievijasinteresi par to. Taču nevar uzskatīt par veiksmīgu sadarbību, ja kāda no valstīmtiek atstāta ārpus sadarbības ietvara. No prezidentūras uz prezidentūrutiek gaidīts, ka tiks atrasts risinājums Krievijas piesaistei reģiona stratēģiskomērķu sasniegšanai. Latvijas iespējas nākt klajā ar inovatīviem risinājumiemattiecību ar Krieviju uzlabošanai ir vērtējamas skeptiski gan tāpēc, ka Latvijair maza valsts, kurai ar Krieviju vairākos jautājumos ir fundamentāli atšķirīgiuzskati, gan arī tāpēc, ka ES-Krievijas attiecības kopumā šajā laika posmāir pasliktinājušās. Tomēr ESSBJR kontekstā sadarbības iespējas pastāv. Ja uz2015. gada sākumu BJR valstis būs secinājušas, ka būtisku stratēģijas mērķusasniegšana nav iespējama bez aktīvākas Krievijas iesaistes, tad Latvijas prezidentūravarētu būt īstais brīdis, lai meklētu ciešākas sadarbības iespējas arKrieviju.Makroreģionālās stratēģijas. ESSBJR nav vienīgā makroreģionālā stra -tēģija, kas pēdējos gados izveidota ES ietvaros. Kopš 2011. gada ir sākusidarboties arī stratēģija Donavas reģionam un paātrinājumu iegūst Adrijasun Jonijas jūras stratēģija. Ja interese par šāda veida politikām tuvākajā laikānemazināsies, 2015. gadā diskusijas par makroreģionālo stratēģiju nozīmiun ietekmi uz ES integrācijas procesiem varētu kļūt par nozīmīgu daļu noLatvijas prezidentūras dienaskārtības. Ja turpmākajos divos gados ES dar -bosies centrbēdzes spēki, makroreģionālās stratēģijas var kļūt par nozī -mīgu instrumentu dalībvalstu un ES centrālo institūciju savstarpējo attiecībuinstitucionalizācijai, proti, par realitāti var kļūt reģionu Eiropas attīstībasmodelis, un makroreģionālās stratēģijas kļūtu par līdzekli, ar kura palīdzībucentr bēdzes tendences tiktu vienlaikus atzītas un mazinātas. Savukārt, ja ES