Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

16Zane ŠimeIepretim Rīcības plāna pārskatīšanas procesā palielinātajam prioritāšuskaitam Dānijas atbildība ir sarukusi par vienu prioritāro jomu. Līdz ar toDānija kā viena no vadošajām koordinētājvalstīm ir samazinājusi savuietekmi pār Rīcības plāna vadību. Proti, Rīcības plāna pārmaiņu rezultātāDānija pašlaik ir atbildīga par šādām četrām prioritātēm:•• Dānijas Enerģētikas aģentūra kopā ar Latviju ir līdzatbildīga parenerģētikas prioritāti (PA Energy).•• Dānijas Jūrniecības kontroles centrs kopā ar Somiju ir līdzatbildīgspar prioritāro jomu, kas saistīta ar kuģošanas ietekmi uz Baltijas jūraspiesārņojumu (PA Safe).•• Dānijas Jūrniecības kontroles centrs ir atbildīgs arī par kuģniecībasprioritāro jomu (PA Ship).•• Dānijas uzņēmējdarbības aģentūra ir atbildīga par mazās un vidējāsuzņēmējdarbības veicināšanas prioritāti (PA SME).Otrs nacionālais koordinācijas formāts ir plašāks un reizi trīs mēnešospulcē visu ministriju un citu publiskā sektora iestāžu pārstāvjus vienkopusar nozīmīgākajām stratēģijā iesaistītajām pusēm — nevalstiskā un privātāsektora pārstāvjiem. Kā ESSBJR pozitīvs ieguldījums Dānijas redzējumāpar Baltijas jūras reģiona pārvaldību ir minams pašlaik izstrādē esošs jaunsnacionālo rīcībpolitiku ietvars, kas tiek veidots ar nolūku pilnveidot jeb pa -darīt viendabīgāku un saskaņotāku Dānijas pieeju dažādām reģiona iniciatīvāmun sadarbības formātiem.IgaunijaIgaunijas nacionālās koordinācijas modeli vada Ārlietu ministriju pārstāvošanacionālā kontaktpersona, kas organizē starpministriju darba grupassēdes aptuveni četras reizes gadā. Ekonomikas un satiksmes ministrija iratbildīga par iekšējā tirgus prioritāro jomu (PA Internal Market), kas saistītaar ierobežojumu mazināšanu un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides pilnveidošanu.Visaktīvāk ESSBJR īstenošanā pirmajos divos gados bijusi iesaistītaĀrlietu ministrija kā koordinējošā institūcija un trīs nozaru ministrijas:Ekonomikas un komunikāciju ministrija, Finanšu ministrija kā ES strukturālofondu programmu vadošā iestāde un Iekšlietu ministrija kā teritoriālāssadarbības programmu vadošā iestāde. Nacionālās koordinācijas prakse irbalstīta uz redzējumu, ka sekmīgu koordināciju ir iespējams panākt, uzturot