Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
32Arvils Zeltiņšremontu. Vienlaikus Dānijas prezidentūras ES laikā īstenotās izmaiņasstratēģijas īstenošanā saskan ar laika garu, kurā Baltijas jūras reģions arspēcīgiem argumentiem sevi pi<strong>es</strong>aka kā ES dinamiskākais, straujāk augošais,inovatīvākais un konkurētspējīgākais reģions.Būtiskākās strukturālās izmaiņas Dānijas prezidentūras periodā ir trīsESSBJR virsmērķu (angļu val. — objectiv<strong>es</strong>) definēšana agrāko četru pīlāruvietā. Trīs virsmērķi: 1) glābt jūru; 2) apvienot reģionu; 3) celt labklājību —skaidri raksturo stratēģiju kā placdarmu visas ES ga<strong>lv</strong>enajiem izaicināju -miem. Diezgan droši var paredzēt to, ka līdzīgi virsmērķi tiks definēti visāmpārējām makroreģionu stratēģijām. Atšķirsi<strong>es</strong> tikai to apvienojošie ģeogrāfiskieobjekti: Donava, Atlantijas okeāna piekraste, Adrijas jūra, Alpu reģions.Jau šobrīd Donavas stratēģijas četri pīlāri ir faktiski identiski ESSBJR virsmērķiem.Papildus vid<strong>es</strong>, apvienošanas un labklājības kritērijam Donavasstratēģijā eksistē arī reģiona stiprināšanas aspekts, kas nozīmē reģionāloinstitūciju stiprināšanu.Ņemot vērā Baltijas jūras reģiona pārbagātību ar institūcijām un sadarbībasformātiem, būtiskāk ir nevis stiprināt <strong>es</strong>ošās vai veidot jaunas institūcijas,bet nodrošināt to saskaņotību (angļu val. — coherence). Šis atslēgvārdsaizvien biežāk tiek izmantots politiskajos dokumentos, kas attiecas uz Bal -tijas jūras reģionu. To savas prezidentūras ietvaros Baltijas jūras valstupadomē izmantoja Vācija un izmanto Krievija.Latvijas uzdevums ir sekot līdzi laika garam gan ES, gan makroreģionaietvaros. Tomēr vēl būtiskāka ir proaktīva rīcība. Šī stratēģija ir jauns politiskaisietvars, kura dalībniece Latvija ir jau kopš tā pirmsākumiem. Ņemotvērā to, ka Stratēģija ir eksperiments, turpināsi<strong>es</strong> tās īstenošanas mehānismi.T.s. politikas (angļu val. — policy) līmenī katrai no astoņām dalībvalstīm irvienādas i<strong>es</strong>pējas paust savas idejas labākai realizācijai. Zināms, ka Latvijast.s. praktiskais (angļu val. — operational) līmenis nav tik r<strong>es</strong>ursiem bagāts,kā, piemēram, Zviedrijas. Tomēr mēs varam ievirzīt stratēģijas attīstību sevvēlamā virzienā, ja būsim spēcīgi politikas plānotāji.Nākamajā ES daudzgadu budžeta ietvarā jēdziens “makroreģionālākoncepcija” tiek pieminēts vairākkārt, bet vēl ne tik būtiski, lai līdzekļi noES fondiem tiktu piešķirti tikai makroreģiona ietvaros. EK un dalībvalstupartnerības līgumos par ES budžeta izlietojumu makroreģionālā koncepcijavarētu tikt īpaši akcentēta brīdī, kad visa ES tiks sadalīta makroreģionālāsstratēģijās. Šī tendence nozīmē, ka nākotnē daudz būtiskāk par nacionālās
Change language