Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

Baltijas Attīstības foruma samitā gūtās mācības Latvijas prezidentūrai 91noskaņojumam un uzzināt, kādiem ar BJR saistītiem jautājumiem vajadzētuatrasties Latvijas prezidentūras dienaskārtībā.Nenoliedzami nozīmīgākais jautājums, kas interesēja visus samita dalībniekus,bija jautājums par BJR valstu ekonomisko izaugsmi. Tieši šī iemesladēļ ar nepacietību tika gaidīts Kristiana Ketelsa (Christian Ketels) sagatavotaisziņojums par ekonomisko situāciju reģionā. Kā jau varēja sagaidīt, ekonomiskāssituācijas novērtējumam bija vairāki aspekti. Pirmkārt, novērtējotBJR valstu veiksmes un neveiksmes uz pārējo ES dalībvalstu fona, var izdarītsecinājumu, ka šis reģions patiešām ir Eiropas veiksminieki, jo kopumā šīreģiona valstu ekonomikas ir mazāk cietušas krīzes laikā, un tās var raudzītiesar lielāku pārliecību nekā Dienvideiropas valstis. Arī Baltijas valstis irveiksmīgi pārcietušas krīzi, un to ekonomikas pēdējos gados ir piedzīvojušasstabilu izaugsmi. Tiesa gan, Baltijas valstu pieeja ekonomiskās krīzespārvarēšanai nav risinājums lielvalstu un Eiropas lielo valstu ekonomiskajāmproblēmām.Otrkārt, ekonomiskās situācijas novērtējums Baltijas jūras reģionā liekbažīties par ārējās vides ietekmi uz reģiona valstu ekonomiku atkopšanos pēckrīzes. Bažas raisa tas, ka ekonomiskās izaugsmes temps pēc ekonomiskāskrīzes saglabājas zems, turklāt ekonomiskā situācija Eiropā kopumā neveicinaBJR valstu strauju izaugsmi. Tas nozīmē, ka BJR valstīm ir jāstrādāciešā sasaistē ar Dienvideiropas valstīm, lai kopīgi pārvarētu grūtības. Galvenāmācība ir tāda, ka Ziemeļeiropas reģions nevarēs veiksmīgi attīstīties,ja problēmas Dienvideiropā netiks atrisinātas. Ja tas netiks darīts, nākotnēBJR valstis gaida stagnācija, kas uz attīstības valstu straujās ekonomiskāsizaugsmes citviet pasaulē fona izskatās pagalam nepatīkami. Tieši tāpēc ganLietuvas, gan, visticamāk, arī Latvijas ES Padomes prezidentūras galvenāprioritāte būs izaugsme. Jautājums ir par to, kā šī prioritāte tiks noformulēta.Kā atzīmēja vienas paneļdiskusijas dalībnieks Pāvels Sveboda, pēdējosgados ekonomiskā izaugsme kā prezidējošo valstu nozīmīgākā prioritāte jauir kļuvusi par banalitāti. Mainās formulējums, taču ekonomiskā izaugsme kāprioritāte paliek. Tiesa gan, sasniegumi līdz šim ir bijuši pieticīgi. Patlabankā viens no līdzekļiem pret ekonomisko stagnāciju, kuru minēja gandrīz visiun visos paneļos, ir uzņēmējdarbības veicināšana, jaunu uzņēmumu radīšana,īpaši mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstīšana, kā arī partnerībasizvēršana. Tomēr var gadīties, ka, sākoties Latvijas ES Padomes prezidentūrai2015. gada janvārī, var izrādīties, ka klasiskie atbalsta mehānismi nedar bojas,