Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
82Marika Laizāne-JurkāneJāatzīst, ka Lietuvas ES Padom<strong>es</strong> prezidentūra kalpos par treniņa laukumu,jo nav konkrēta modeļa, kā reģionālās organizācijas i<strong>es</strong>aistās prezidentūruīstenošanā. Tieši Lietuvas prezidentūra būs platforma BaltijasAsamblejai un Baltijas Ministru Padomei, lai apjaustu prezidentūras i<strong>es</strong>pējasun ierobežojumus reģionālās sadarbības īstenošanā, ko varēs veiksmīgiizmantot Latvijas un Igaunijas prezidentūru ietvaros.Līdz šim pieredz<strong>es</strong> trūkuma gadījumā baltieši vienmēr ir meklējuši atbild<strong>es</strong>Ziemeļvalstu vai Beniluksa valstu sadarbības formātos. Šajā gadījumānav i<strong>es</strong>pējams pārņemt vienu vai otru pieeju no pi<strong>es</strong>auktajiem modeļiem,bet jāmeklē noderīgākais Baltijas reģionam.Ziemeļvalstu reģionālā sadarbība Ziemeļu Padom<strong>es</strong> un Ziemeļu MinistruPadom<strong>es</strong> ietvaros ir vairāk orientēta nevis uz šīm ES Padom<strong>es</strong> prezidentūrām,kas tomēr gulstas uz nacionālo valstu pleciem, bet gan uz reģionavalstu pārstāvēšanu un aizstāvēšanu ES ietvaros. Attiecībā uz prezidentūrāmtomēr bieži tiek meklētas koalīcijas un atbalsts tuvākajos kaimiņos, it īpaši,ja prezidējošā valsts ir maza valsts. Somijas pieredze 1999. gada prezidentūraslaikā, kad dienas kārtībā ienāca Ziemeļu dimensija, kad dienas kārtībābija ES paplašināšanās, skaidri apliecina, ka reģionālo partneru atbalsts, labaskomunikācijas un lieliskas argumentācijas prasm<strong>es</strong> ir veiksm<strong>es</strong> atslēga. 4 Šīsprezidentūras ietvaros Somija ļoti daudz komunicēja ar lielajām valstīm —Vāciju un Franciju — divpusējā dialogā — Ziemeļvalstis un Vācija, Ziemeļvalstisun Francija.Otrs modelis, kura virzienā parasti lūkojas Baltijas valstis, ir Beniluksavalstis. Luksemburga pārņems prezidentūru no Latvijas 2015. gada otrajāpusē, tomēr pirmās debat<strong>es</strong> Beniluksa <strong>Par</strong>lamenta ietvaros par tuvojošosprezidentūru un Beniluksa valstu ieguldījumu sākās jau 2011. gadā, tas ir —nākamajā gadā pēc Beļģijas prezidentūras noslēgšanās. Beniluksa valstu ga -dī jumā prezidentūras ietvaros notiek aktīva saskaņošana starpvaldību unparlamentu līmenī gan pirms prezidentūras, gan prezidentūras laikā. Beniluksa<strong>Par</strong>lamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marks Hendriks uzsver, ka šoilgo gadu laikā Beniluksa valstis ir izjutušas ne tikai to, ko nozīmē prezi -dentūra valsts nacionālās pašapziņas celšanai un spa<strong>lv</strong>u spodrināšanai,bet arī to, ko prezidentūra nozīmē Eiropas, reģiona un nacionālo interešu4Speech by the Pr<strong>es</strong>ident of the Nordic Council Kimm Saasi. Report of the 31 st S<strong>es</strong>sion of theBaltic Assembly and the 18 th Baltic Council. 9 November 2012, p. 31.
Change language