Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

76Ina Strazdiņatik tālu tikuši. Ceru, ka nākamajā periodā būs arī uzņēmējdarbības atbalstaprioritāte, jo parasti programmā ir vairākas prioritāšu asis. Vides jomāneviens neapšauba, ja ir projekts ūdens attīrīšanai, un tas dod ieguldījumuarī Baltijas jūras stratēģijas mērķu sasniegšanā, bet mēs tiešām ceram,nākotnē būs vairāk projektu arī inovācijās un uzņēmējdarbībā.Laikā, kad tapa Baltijas jūras un Donavas stratēģija un aktīvi tikadiskutēts par Adrijas jūras stratēģiju, šo ieceru kritiķi norādīja, ka tās irbīstamas tendences Eiropas Savienībai, jo veicina citādi vienotās organizācijassašķelšanos interešu reģionos. Vai tas tā notiek?Es nedomāju, ka tā ir norobežošanās. Drīzāk otrādi. Eiropas Savienībāmēs saprotam, ka ir centri, kas veido makroreģionu — Baltijas jūra, Dona -vas upes baseins. Ap stratēģiju tālāk veidojas sadarbības loks, kas iesaistaarī citas Eiropas valstis. Stratēģijas visos līmeņos vienmēr apspriež arīEiro padomē. Tā tiešām nav norobežošanās, bet drīzāk loģiska šīs sadarbībasapzināšana. Ja vidū ir jūra un ir vides projekti, tad tiem visiem būtu arījābūt pakārtotiem vienotam mērķim — uzlabot vidi jūrā, vai Donavas gadījumā— transporta navigāciju Donavas upē. Protams, sadarbībai inovācijujomā vajadzētu norisināties daudz plašākā mērogā un ne tikai makroreģionakontekstā. Iespējams, var sākt ar makroreģionu, pēc tam attīstīt sadarbībuar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un ar laiku arī globālā līmenī. Esto redzu kā vienu no soļiem, vienu no posmiem plašākā sadarbībā starp ESdalībvalstīm un citām pasaules valstīm.Noteikti ir iespējas pieredzes apmaiņai. Ir bijušas kopīgas augsta līmeņasanāksmes, kurās Baltijas jūras un Donavas stratēģiju pārstāvji diskutē unapspriež, kas notiek vienā un otrā. Mēģinām mācīties un pārņemt pieredzi.Tādēļ es nedomāju, ka vajadzētu būt lielai sāncensībai. Drīzāk tā ir objektīvanepieciešamība sadarboties šajā makroreģionā. Varbūt sākotnēji pastāvējakādas bailes un šaubas, taču tagad ir skaidrs, ka to vairs nav.Kāds ir šo stratēģiju devums Eiropas Savienībai kopumā?Manuprāt, tās dod efektīvākas investīcijas konkrētajā reģionā, jo, kā jauteicu, ceru, ka tas novērš konkurenci starp dalībvalstīm un ved uz sadar -bību — labāku plānošanu, investīciju koordinēšanu, efektīvāku rezultātu.Baltijas jūras gadījumā ir daudz organizāciju, kas pastāvēja jau pirms