Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

34Arvils Zeltiņšinformācija par visām makroreģiona valstīm. Stratēģijas ietvaros InteractPoint Turku izveidoja kopīgu stratēģijas vizuālo identitāti, kas piemērojamavisām astoņām dalībvalstīm. Ir izveidota arī speciāla ESSBJR mājaslapa,kā arī savs youtube kanāls un twitter konts. Par šādu komunikācijas rīkune pieciešamību Baltijas jūras reģionā vienojās dažus gadus pēc stratēģijasizveidošanas. No Baltijas kļūdām mācās Donavas stratēģijas īstenotāji, jo šīsmakroreģionālās stratēģijas komunikācijas rīki tapa līdz ar pašu stratēģiju.Tas, ka stratēģijas dalībniekiem pieder dabisks ekspertīzes un informācijasmonopols pār tās īstenošanu, var veicināt politiskās atbildības trūkumupar stratēģijas īstenošanu. Klasiskajā izpratnē par divu līmeņu spēli, kurāvalsts ārpolitikas veidotājiem vienlīdz būtiski jāņem vērā gan starptautis kaiskonteksts, gan iekšpolitiskais noskaņojums, ESSBJR īsti neiederas. Galveno -kārt jau tāpēc, ka ekspertīzes un informācijas trūkuma dēļ šis nav aktuālsiekšpolitiskās dienaskārtības jautājums. Tādējādi, diskutējot par stratēģiju,politiķiem ir maz cerību paaugstināt savus reitingus nacionālā līmenī. Re -zultāts ir politiska pasivitāte stratēģijas jautājumu virzīšanā.Nereti ESSBJR veidotāji saņēmuši kritiku arī par pārāk sarežģītu pārvaldībasmodeli. Stratēģijas pārvaldības sistēmas pamatā ir trīs galvenāsstruktūras: nacionālie kontaktpunkti (NCP), prioritāšu koordinatori (PAC)un horizontālo aktivitāšu līderi (HAL). NCP funkcijas galvenokārt izpildaĀrlietu ministrija (gandrīz visās ESSBJR valstīs, tostarp Latvijā) vai arīprem jerministra birojs (Zviedrijas piemērs). NCP galvenā funkcija ir koordinētstratēģijas īstenošanu nacionālā līmenī. Tieši NCP apkopo nacionālopozīciju un prezentē to partneriem no citām valstīm.Prioritāro nozaru koordinatori atbild par katru no 17 prioritātēm 2 , kasizvirzītas stratēģijas Rīcības plānā. PAC galvenais uzdevums ir izvērtēt unpieskatīt paraugprojektus savas prioritātes ietvaros, kā arī koordinēt savurīcību ar pārējiem stratēģijas dalībniekiem: NCP, HAL u.c. Tā kā prioritāšukoordinēšana ir sadalīta atsevišķām dalībvalstīm (Latvija kopā ar Dānijuuzņēmusies enerģētikas prioritātes koordinēšanu), tad efektīvākai komunikācijaikatrā valstī ir izveidots arī t.s. prioritāro nozaru fokālo punktu institūts.Tas nozīmē, ka katrā no prioritātēm nozares koordinators saskaņo savasdarbības ar atbildīgajām nozaru ministrijām citās valstīs.2Jaunais Rīcības plāns tika apstiprināts 2013. gada februārī un tajā agrāko 15 prioritāšu vietāir 17 prioritātes, kuras gan vairs netiek atsevišķi numurētas.