Intervija, 73.–77. lpp. 73IIIIntervijaŪdeņi vieno un liek rīkoti<strong>es</strong>Baltijas jūras reģiona stratēģija var palīdzētinv<strong>es</strong>tīcijāmIna StrazdiņaIntervija ar Eiropas Komisijas Reģionālās attīstībasģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietniekuNormundu PopenuEiropas Komisija ir publicējusi novērtējumu 1 par to, kā tiek īstenota2009. gada oktobrī pieņemtā Baltijas jūras reģiona stratēģija 2 . NormundsPopens, Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks, uzskata, ka pagaidām nav lielu un visaptverošurezultātu, taču stratēģijas lēnām raisās — vienā valstī aktīvāk, citā mazākenerģiski. Stratēģijas mērķis ir likt valstīm ne tikai domāt par Baltijas jūrasbaseina tīrību, bet paskatīti<strong>es</strong> tālāk par savām namdurvīm un saprast, kodara kaimiņos, citur Eiropā, un, i<strong>es</strong>pējams, pasaulē, un kā no idejas par vidiattīstīt arī citas, piemēram, par zinātni un inovācijām, un galu galā prasttam visam pi<strong>es</strong>aistīt dāsnus Eiropas Savienības līdzekļus. Ar NormunduPopenu tikos Briselē viņa birojā Reģionālās attīstības ģenerāldirektorātā.1Expertise on information and communication issu<strong>es</strong> for the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region (EUSBSR) Final Report. Dea Baltica 29 June 2012. p. 40. http://www.balticsea-region-strategy.eu/pag<strong>es</strong>/funding-sourc<strong>es</strong> (ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam mājaslapa; aplūkota 20.05.2013.).2EU Strategy for the Baltic Sea Region. European Council. Brussels. 29-30 October 2009.
74Ina StrazdiņaBaltijas jūras, Adrijas jūras, Donavas stratēģijas ir salīdzinoši jaunasiniciatīvas Eiropas Savienībā, kas tapušas tikai pirms dažiem gadiem.Kādā attīstības posmā tās ir šobrīd?Visvecākā ir Baltijas jūras reģiona stratēģija, kuru Eiropas Savienībasdalībvalstis pieņēma pirmo. Otrā ir Donavas stratēģija, un pašreiz kā trešātop Atlantijas stratēģija, kas attiecas uz Atlantijas okeāna valstīm. Adrijasjūras stratēģija vēl nav oficiāli pieņemta, tā ir tapšanas stadijā un, vistica -māk, mēs to sagaidīsim. Kā ierasts, par stratēģijas nepieciešamību lemjaugstākajā līmenī — dalībvalstu vadītāji Eiropadomē, pēc tam Vispārējolietu padomē izstrādā secinājumus un dod uzdevumu Eiropas Komisijai touz raudzīt un palīdzēt dalībvalstīm ievi<strong>es</strong>t. Tā kā tās ir makroreģiona stratēģijas,tās ir balstītas uz kopīgu, šim reģionam raksturīgu centru. Baltijasjūras stratēģijā tā, protams, ir Baltijas jūra un visas valstis ap to. Ga<strong>lv</strong>enaisfokuss ir uz tai raksturīgo problemātiku, un Baltijas jūras stratēģijas gadī -jumā tā ir vide un transports. Donavas gadījumā tā, savukārt, ir plūdunovēršana un navigācija Donavas up<strong>es</strong> baseinā. Bet pēdējā laikā mēs redzam,sevišķi abās šajās stratēģijās, ka tās ir ļoti noderīgas arī daudzās citās jomās,ne tikai manis minētajās, tradicionālajās — vidē, transportā. Ir skaidrs, kašajās jomās valsts viena pati neko izdarīt nevar, tai ir jāsadarbojas reģionā,bet saikn<strong>es</strong> veidojas arī inovācijās, pētniecībā, uzņēmējdarbībā, tūrismā. Tāsir jomas, kuras, it sevišķi fondu apguvē, vairāk balstās uz nacionālu pieeju,un tas bieži vien nedod pietiekami labu rezultātu, jo, lai attīstītu, pie mēram,kādu konkrētu sektoru inovāciju vai pētniecības jomā, parasti ir svarīgiarī apskatīti<strong>es</strong>, kas notiek blakus reģionā. Un tieši šeit pirmais sadarbībaslīmenis var būt makroreģions. To mēs i<strong>es</strong>akām un arī uzskatām, ka jaunajāprogrammēšanas periodā, 2014.–2020. gadā, dalībvalstīm ir jāizvērtē,kurās jomās ir atbalstāmas inv<strong>es</strong>tīciju prioritāt<strong>es</strong> un tālāk jau specifiski projekti,kas ir saistīti arī ar makroreģiona stratēģijas mērķiem. <strong>Par</strong>asti tie ir ob -jektīvi, loģiski un, lai tos realizētu, visām dalībvalstīm tie ir jāatbalsta, unar fondiem to var darīt. Ir ļoti daudz veiksmīgu piemēru gan vid<strong>es</strong>, gantransporta jomā, taču tas, ko mēs vēlami<strong>es</strong>, ir, lai dalībvalstis paskatās plašāk,piemēram, manis jau minētajā inovāciju jomā, lai skatās, ko dara makroreģions,pirmkārt, kaimiņi, dalībvalstis jūras otrā pusē, un rūpējas, lai notiekkoordinācija arī makro reģiona stratēģijas ietvaros. Mūsu mērķis nav radītpapildu slogu plānošanā vai pro grammēšanā, bet drīzāk otrādi — iedot