Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

Sadarbība enerģētikas jomā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros 53sasaiste ar BEMIP saglabājas arī jaunajā enerģētikas prioritātes versijā, jotieši BEMIP mērķis ir Baltijas valstu integrācija ES tirgū.Latvijai ir svarīga arī “ES 2020” stratēģijā izvirzīto kvantitatīvo mērķu —atjaunojamo energoresursu īpatsvara enerģijas patēriņa palielināšana līdz20% un energoefektivitātes paaugstināšana par 20% — sasniegšana.Latvija, līdzīgi kā citas ES dalībvalstis, ir sastapusies ar nepiecieša -mību 18 mēnešu laikā ieviest Energoefektivitātes direktīvu, kas stājās spēkā2012. gada decembrī. Pašlaik Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pieKoncepcijas par Energoefektivitātes direktīvas ieviešanu izstrādi. Koncep -cijas izstrādāšanā vērība tiks pievērsta arī 7. panta “Energoefektivitātespie nākumu shēmas” prasību ieviešanai nacionālajos normatīvajos aktos.Koncepcija ietvers dažādus variantus Energoefektivitātes direktīvas 7. pantaprasību ieviešanai nacionālajos normatīvajos aktos: energoefektivitātes pienākumashēmas ieviešana enerģijas sadales un/vai enerģijas mazumtirdzniecībasuzņēmumiem, alternatīvu pasākumu ieviešana vai abu iepriekšminētopasākumu kombinācija. Ņemot vērā Latvijā notikušo, ESSBJR paraugprojektaietvaros paredzētā pieredzes un zināšanu apmaiņa būs noderīga arīEnergoefektivitātes direktīvas normu pārņemšanai Latvijas likumdošanā.Arī atjaunojamai enerģijai ir nozīmīga loma Latvijas enerģētikas politikā.ES noteiktais AER mērķis 2020. gadam Latvijas gadījumā veido 40%,un pašlaik Latvija jau ir sasniegusi 35% no AER saražotās enerģijas īpatsvaruenerģijas bruto galapatēriņā. Latvijas lielākās bažas AER jomā ir saistītas aratjaunojamās enerģijas cenām un izmaksām patērētājiem. Ņemot vērā, kaLatvijā pašlaik tiek pārskatīts atbalsta mehānisms enerģijai, kas ir saražota noAER un koģenerācijā, ESSBJR paplašināšana uz šo jomu Latvijai ir noderīga,jo palīdzēs korekti izmantot sadarbības mehānismus un pārskatīt nacionāloatbalsta shēmu, kā arī veicinās Baltijas jūras reģiona atbalsta shēmu savietojamību.Reģionālā pieeja, kas ir nepieciešama prioritātes veiksmīgai koordinācijai,atbilst Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģijai “Latvijas Enerģētikasilgtermiņa stratēģija 2030 — konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai”, kasizmanto tieši reģionālo pieeju. Ņemot vērā Latvijas integrāciju Eiropas enerģijastirgos, Baltijas valstu vēsturiski ciešo sadarbības pakāpi un savstarpējoatkarību gan nelielu tirgu apjomu, gan starpsavienojumu dēļ, šī stratēģijauzsver nepieciešamību meklēt reģionāla mēroga risinājumus. ESSBJR neapšaubāmiir noderīgs instruments šādu risinājumu meklēšanas koordinēšanā.