Vai mēs gatavojam skolēnus dzīvei?„Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana”ir atspoguļotas ne tikai prasības valodas apguvei, bet arī saturs (sk. 3. tabulu).Valodas pratējam ir jāprot veikt dažādas rakstiskās darbības, kas prasa gan radošupieeju, gan domāšanas prasmju attīstību, gan ortogrāfisko kompetenci.3. tabula. Rakstītprasme Eiropas kopīgajās pamatnostādnēsvalodu apguvēRakstiskās darbībasVeidlapasAnketasRaksti žurnāliem, laikrakstiemPlakātiPārskati, dienesta ziņojumiPiezīmesZiņojuma pierakstīšanaRadošā un tēlainā rakstīšanaFrāzes par seviDzīvesstāstsStāstījums par ikdienu, ģimeni, ci<strong>lv</strong>ēkiem, vietām, pieredziNotikuma aprakstsCeļojuma aprakstsRecenzijaEsejaReferātsRakstveida saziņaZīmīteVēstuleReģistrācijas lapaE-pastsVienošanāsLīgumsPaziņojumsInterneta diskusijaPiezīmju veikšanaPiezīmes lekcijas laikāLekcijas konspektsTeksta apstrādeTeksta norakstīšanaKopsavilkums no vairākiem tekstiemApkopojumsOrtogrāfiskā kompetenceBurtu rakstībaVārdu rakstība, arī saīsinājumu pazīšanaPieturas zīmesLogogrāfiskās zīmes(Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana, 2006)Pamatizglītības mazākumtautību izglītības standarti, mācību priekšmetu paraugprogrammasun mācību līdzekļi paredz Eiropas pamatnostādnēs ietverto kompetenčuun rakstiskās darbības veidu apguvi. Pamatprasmes dažādu rakstu darbuveikšanai (nosacījumus, pamatelementus, leksiku) skolēni apgūst dzimtās valodasun latviešu valodas stundās, bet praktiski izmanto dažādu mācību priekšmetu stundās,piemēram, anketas veidošanas nosacījumi tiek apgūti latviešu valodas stundās,anketu veidošana un aizpildīšana tiek izmantota arī sociālajās zinībās, ģeogrāfijā.Arī radošās un tēlainās rakstīšanas pamatprasmes tiek apgūtas valodu stundās, bettās attīsta un izmanto daudzās mācību stundās.16
2.1. Pusaudžu attieksme pret rakstīšanuMācīšanās efektivitāti uzlabo pozitīva skolēnu motivācija un apziņa, ka apgūstamāprasme būs vajadzīga turpmākajā dzīvē. Lai noskaidrotu skolēnu attieksmipret rakstīšanu un perspektīvo redzējumu šīs prasmes lietošanā dzīvē, 2010. gadaaugustā tika organizēta aptauja, kurā piedalījās Daugavpils un Ogres mazākumtautībuskolu skolēni un skolotāji. Skolēni kopumā augstu vērtē valodu lomu savāturpmākajā dzīvē un nosauc valodu prasmes par vienu no faktoriem, kas visvairākvarētu palīdzēt gūt panākumus dzīvē. Skolēni piekrīt, ka mūsdienās ir svarīgi prastpareizi rakstīt dažādās valodās (sk. 1. attēlu).5%3%89%PiekrītuNepiekrītuNorādīta konkrēta valodaNezinuCita atbildeNav atbildes1. attēls. Vai mūsdienās ir svarīgi prast pareizi rakstīt dažādās valodās?Atbildes uz jautājumu „Vai pusaudžiem patīk rakstīt?” parādīja, ka skolotāju unskolēnu domas ir atšķirīgas (sk. 2. attēlu). 65% aptaujāto skolotāju ir pārliecināti, kapusaudžiem vispār nepatīk rakstīt, bet aptuveni pusei skolēnu ir pozitīva attieksmepret rakstīšanu, no tiem 45% norāda, ka rakstīšana viņiem patīk un pat ļoti. 10%skolotāju precizē, ka skolēniem patīk rakstīt tikai ar datoru, visādas muļķības, īsziņas,atzīmē, ka īpaši nepatīk rakstīt zēniem. 6% skolotāju un 4% skolēnu norāda, kaskolēniem patīk rakstīt noteiktos apstākļos (atbildes skatoties – ko, dažreiz, kā kurureizi, patīk, ja...).1,7%1%6,2%4,3%0%0,8%4%14%10,8%45%47,2%65%SkolotājiSkolēni0 10 20 30 40 50 60 70 802. attēls. Vai pusaudžiem patīk rakstīt?17