Argumentētās esejas struktūra1. Ievads (īsi formulēts apga<strong>lv</strong>ojums, kura patiesīgums jāpierāda): pirmajā ievada teikumā norādīts svarīgākais, par ko būs eseja, – aktualitāte,problēmas; nākamajā teikumā formulēta tēze; nākamajos teikumos nosaukti trīs argumenti tādā secībā, kādā ar tiem tiksatklāts esejas saturs (vājš arguments, vidēji spēcīgs arguments, visspēcīgākaisarguments).Vājš ievads neizraisa ne mazāko interesi par darbu, bet labs ievads piesaistauzmanību.2. Iztirzājums (argumentu, pierādījumu un secinājumu izklāsts): katrā no nākamajām trim rindkopām atklāts viens arguments, kas pierādītsar faktiem, zinātnieku atzinumiem, savu pieredzi vai citiem piemēriem; pēdējā rindkopas teikumā uzrakstīts secinājums; nākamajā rindkopā pierādāmais arguments ir saistīts ar iepriekšējās rindkopassecinājumu.Jāapvieno stāstījums ar analīzi, parādot savu spēju domāt un patstāvīgi izdarītsecinājumus. Ja izmanto citātus, tiem jābūt īsiem un atbilstošiem tēmai, atzīmēarī, no kāda avota tie ņemti. Citāti parasti ilustrē jautājumu, bet reti to pierāda.Spriedumu veido uz pierādījuma pamata. Jāraksta īsi un skaidri, jāizvairās no nevajadzīgasvispārināšanas. Nelietot žargonu, sarunvalodas izteicienus. Ievērot pareizrakstību.3. Nobeigums (secinājumu un atziņu kopsavilkums, kas pierāda ievadā izteikto tēzi): izmantojot iepriekšējos secinājumus, no tiem tiek izdarīts kopsavilkums (atziņas,kas apstiprina vai noliedz ievadā izteikto tēzi).Esejas vērtēšanas kritēriji• Saturs – konkrēts, pārliecinošs, atbilstošs, radošs, saprotams.• Viedoklis – skaidrs, konsekvents.• Esejas izkārtojums – loģisks, saskaņots, vienots, piemērots mērķim, virzīts uzsecinājumiem.• Rindkopu izkārtojums – dažādu rindkopu struktūra, atkāpes.• Stils – interesants, tēlains, izteiksme atbilst saturam.• Teikumu struktūra – loģiska, pabeigta, prasmīga dažādu teikuma struktūrulietošana (paralēlisms, kontrasts, atkārtojums, izsaukumi).• Leksika – tēmai atbilstoša, valoda – precīza, dzīva, tēlaina.• Gramatika – gramatikas likumu (interpunkcijas, vārdu pareizrakstības) ievērošana.Viens no veidiem, kā stimulēt skolēnu aktivitāti un veicināt radošu domāšanu, ireseju izmantošana dažādu priekšmetu mācīšanā. Piemēram, matemātikā skolēnamtiek uzdots nevis atrisināt konkrētu uzdevumu, bet gan aprakstīt savu pieredzi,pētot kādu problēmu.Lai veidotu skolēnu prasmi rakstīt argumentēto eseju, var piedāvāt algoritmu,plānu (sk. 14. darba lapu pielikumā).52
Esejas temats. Nevienādību nozīme matemātisko uzdevumu risināšanā.Ievads. Temata aktualitāte. Mūsu dzīvē nevienādībām ir liela nozīme.Tēze. Nevienādības ir viens no matemātiskajiem modeļiem, ko lieto, risinot dažādusuzdevumus.Pirmais arguments. Nevienādības bieži izmanto, risinot uzdevumus, kas saistītiar ģeometriju.Otrais arguments. Nevienādības ir nepieciešamas, lai spētu atrisināt uzdevumus,kuros ir lielumi – ātrums, laiks un ceļš.Trešais arguments. Ekonomikā daudzas sakarības balstās uz nevienādībuprincipa.IztirzājumsPirmais argumentsPierādījumsSecinājumsOtrais argumentsPierādījumsSecinājumsTrešais argumentsPierādījumsSecinājumsSecinājumiNevienādības bieži izmanto, risinot uzdevumus, kas saistītiar ģeometriju, piemēram, aprēķinot istabas laukumu, zemesgabala laukumu un citu ikdienā sastopamu figūru laukumu.Piemēram, ir dots trijstūris un zināms, ka trijstūra augstumsir par 3 cm īsāks nekā malas garums, pret ko tas ir novilkts.Jāaprēķina, kāds ir pamats, pret kuru novilkts augstums, laitrijstūra laukums nepārsniegtu 20 m 2 . Lai šo uzdevumu atrisinātu,nepieciešams izmantot nevienādības, jo laukuma lielumsir ierobežots lielums.Ierobežoti lielumi var būt arī citās dzīves situācijās. Mēskatru dienu veicam noteiktu ceļa posmu. Matemātikā arī irdaudz uzdevumu, kas saistīti ar attālumu no punkta A līdzpunktam B. Nevienādības var palīdzēt atrisināt uzdevumusar lielumiem – ātrums, laiks un ceļš. Piemēram, noteiktā ceļaposmā ir ātruma ierobežojums 80 km/h, tad būs nevienādībaV ≤80 km/h. Nevienādības palīdz mums salīdzināt divusnoteiktus lielumus.Arī ekonomikā tiek salīdzināti dažādi lielumi. Nevienādībasekonomikā izmanto, lai atrisinātu uzdevumu, piemēram,aprēķinot, cik daudz preču jāražo, lai gūtu peļņu, bet peļņugūst, ja ražošanas ieņēmumi ir lielāki par izmaksām. Atkaljāizmanto nevienādības. Ekonomikā nevienādībām ir ļotiliela nozīme.Nevienādības ir nepieciešamas, lai salīdzinātu noteiktus lielumus.Sadzīvē mēs bieži salīdzinām dažādas lietas.Kristīne Cirse,Daugavpils pilsētas Centra ģimnāzija53