lejupielādēt - bilingvals.lv

8415. darba lapa. Bioloģijas attīstības vēsture. Aprakstošais periodsSavos pirmsākumos bioloģija bija aprakstoša zinātne. Senatnē dabaspētnieki aprakstījaaugu un dzīvnieku ārējās pazīmes, novēroja, kādi apstākļi nepieciešami toaugšanai un izplatībai. Vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā un SenajāĶīnā sāka pētīt cilvēka iekšējo uzbūvi. Uzkrājot faktus un veicot pētījumus, laikagaitā tika atklātas nozīmīgas teorētiskas likumsakarības, kas ļāva labāk izprastorganismu un tā funkcijas. (Sausiņa, 2008, 17)Sengrieķu ārsts Hipokrats (460.–377. g. p. m. ē.) pirmais aprakstīja dzīvnieku uncilvēka uzbūvi, kaulus, muskuļus, galvas un muguras smadzeņu uzbūvi. Hipokratsmācīja: „Nepieciešams, lai katrs ārsts saprastu dabu.” (www.medkurs.ru)Sengrieķu filozofs Platons (5.–4. gs. p. m. ē.) uzskatīja, ka ikviens organisms irtā „ideālās formas” atspulgs. Viņš domāja, ka šīs formas ir pareizas un nemainīgas.Lai gan sugas indivīdi var mainīties, tomēr suga paliek nemainīga – atbilstoša tās„ideālajai formai”. (Sausiņa, 2008, 167)Platona skolnieks Aristotelis (384.–322. g. p. m. ē.) interesējās par augu un dzīvniekuuzbūvi un viņu dzīvības norisi. Viņš aprakstīja aptuveni 500 dzīvnieku sugasun izdarīja pirmo mēģinājumu tos klasificēt. Aristoteļa darbi stipri ietekmējadabaszinības un filozofijas attīstību. Aristoteli uzskata par „zooloģijas tēvu”.(www.medkurs.ru)Aristotelis, kurš bija ne vien filozofs, bet arī dabaszinātnieks, aprakstīja daudzasdzīvnieku sugas un sarindoja tās noteiktā secībā no vienkāršākajām līdz sarežģītākajām.Šo sakopojumu viņš nosauca par „dabas kāpnēm”, uzskatīdams, ka dabatiecas no nepilnīgā uz pilnīgo. Radās iespaids, ka katrai sugai ir sava vieta šajās„kāpnēs”. (Sausiņa, 2008, 167)Aristoteļa darbu augu pētīšanas un zināšanu sistematizēšanas jomā turpinājasengrieķu dabaszinātnieks Teofrasts (372.–287. g. p. m. ē.) – viens no pirmajiemsenatnes botāniķiem, kuru uzskata par „botānikas tēvu”. Viņš izveidojaaugu klasifikāciju un sistematizēja uzkrātos novērojumus augu morfoloģijā.(www.medkurs.ru)Seno romiešu zinātnieks un rakstnieks Plīnijs Vecākais (23, 24–79) uzrakstījadabas aprakstu „Dabas vēsture” 37 sējumos. 8.–11. sējumu viņš veltīja dzīvniekiem,12.–19. sējumu – augiem. (Кондрашов, 2002, 257)Seno romiešu ārsts Galēns (130–200 ) rakstā „Par cilvēka ķermeņa daļām” sniedzaanatomiski fizioloģisku vienota organisma aprakstu. (Кондрашов, 2002, 255)Šādi un līdzīgi uzskati, nesaskatot organismu un sugu attīstību, Eiropā bija izplatītilīdz viduslaikiem. (Sausiņa, 2008, 167)Tikai kopš 15. gadsimta, rodoties kapitālismam, attīstoties rūpniecībai, kaln rūpniecībaiun tirdzniecībai, atklājot jaunas zemes, attīstījās zinātnes, kas pēta nedzīvodabu (astronomija, mehānika, ģeoloģija), kā arī botānika un zooloģija. Šā periodazinātnei raksturīgs metafizisks pasaules uzskats. Tā būtība ir priekšstati par visasdabas pastāvību, nemainību un sākotnējo lietderību. Mūžīga un nemainīga ir Zeme,tās kontinenti, kalni, klimats, kā arī augu un dzīvnieku sugas.Ar „sākotnējo lietderību” tika saprasta organisma vai orgāna pilnīga atbilstība