Apkopojot informāciju, skolēni var izdarīt secinājumus par:1) klašu atšķirīgākajām pazīmēm (sakņu sistēma, stumbrs, lapa, zieds, sēkla);2) augu vispārīgo raksturošanu un sistemātisko piederību (ja augs pieder pie divdīgļlapjuklases, tad tam ir mietsakņu sistēma utt.).Būtiski ir salīdzināt visas klases dzimtas, izdarīt secinājumus par dzimtu atšķirīgajāmpazīmēm un sistemātisko piederību pie dzimtas.2. Augšupejošā plūsmā, kad salīdzināšana notiek virzienā no mazākā taksonauz lielāko (induktīvā metode). Šajā salīdzinājumā var izmantot tikai līdzīgas pazīmes,lai noskaidrotu, pēc kādām pazīmēm objekti tiek apvienoti vienā taksonā (sugasģintīs, ģintis dzimtā utt.). Piemēram, augu salīdzināšana no dažādām dzimtām.Pazīme Krustziežu dzimta Rožu dzimtaSakņu sistēma Mietsakņu MietsakņuVadaudu kūlīši stumbrā novietoti Koncentriski KoncentriskiLapa pēc piestiprinājuma Ar kātiņu Ar kātiņuLapas dzīslojums Tīk<strong>lv</strong>eida vai plūksnains Tīk<strong>lv</strong>eida vai plūksnainsApziednis Divkāršais DivkāršaisCik dīgļlapu ir sēklā Divas DivasApkopojot informāciju, skolēni var izdarīt secinājumus par:1) to, pēc kādām pazīmēm dzimtas apvienojas vienā klasē (sakņu sistēma, stumbrs,lapa, zieds, sēkla);2) augu vispārīgo raksturošanu un sistemātisko piederību (ja augs pieder pie divdīgļlapjuklases, tad tam ir mietsakņu sistēma utt.).Salīdzināšanu var arī veiksmīgi izmantot, lai pierādītu evolūcijas gaitu. Piemēram,pētot hordaiņu dzīvnieku evolūcijas gaitu: zivis – abinieki – rāpuļi – putni unzīdītāji. Skolēni var pierādīt, pēc kurām pazīmēm līdzinās dzīvnieku pāris (pierādotevolūcijas esamību), un noskaidrot, kādas aromorfozes notika evolūcijas gaitā(kādas pazīmes ļāva dzīvniekiem pacelties uz augstāko sistemātikas pakāpienu).Veicot dažādus salīdzinājumus, skolēni var:1) noteikt taksona raksturīgākās pazīmes;2) aprakstīt objekta sistemātisko piederību (sk. 12. un 13. darba lapu pielikumā);3) pierādīt evolūcijas gaitu;4) noskaidrot aromorfozes evolūcijas gaitā.444.2. Pierakstu veikšana un konspekta rakstīšanaKonspektsKonspekts ir mācību materiāla svarīgākā satura izklāsts. Tajā tiek minēti būtiskākiefakti, jēdzieni, piemēri, atzinumi. Atšķirībā no tēzēm konspekta tekstā varietilpt gan paša vārdiem formulēti ga<strong>lv</strong>enie atzinumi, gan precīzi autora citāti.• Konspekts nav precīzs lekcijas satura pieraksts, bet gan mācību vielas ga<strong>lv</strong>enāsbūtības un domas pieraksts.
• Konspektu katrs raksta pats sev, nevis plašam lasītāju lokam. Tā saturamjābūt saprotamam pašam autoram.• Konspekts tiek rakstīts, lai to lasītu un izmantotu vēlāk. Tam jābūt tādam, laito varētu lasīt, saprast un izmantot pēc kāda laika.• Konspektam jāatvieglo mācību vielas iegaumēšana un izpratne.Konspektējot stundā dzirdētā informācija jāapkopo un jāstrukturē, nošķirot svarīgono mazāksvarīgā. Informāciju var apkopot shēmās, tabulās un tēžu veidā. Tāintuitīvi tiek lietoti atsevišķi vārdi vai frāzes, kas ir atslēgas vārdi temata apguvē.Aktivitāte „Kā attīstīt pierakstīšanas prasmes”(sk. 15. darba lapu pielikumā)1. solisSkolotājs lasa teksta fragmentu vai rindkopu, skolēni klausās un aizpilda tabulu,ierakstot tajā atslēgas vārdus, jautājumus, izveidojot zīmējumus un attēlus, pierakstotsvarīgākās domas un akcentējot būtiskāko informāciju. Skolēnus var arī sadalītmazās grupās, lai viņi aizpildītu tabulu kopā.VārdiJautājumiZīmējumi, attēliBūtiskākais, svarīgākās domas2. solisSkolēni mazās grupās apspriež paveikto. Skolotājam arī ir tāda pati tabula. Skolotājsaizpilda šo tabulu ar skolēnu palīdzību. Skolēni papildina savas tabulas.3. solisSkolotājs izdala skolēniem lapas ar tekstu, kurā ir gan pirmais fragments, ganjauna informācija (2–3 rindkopas). Skolēni patstāvīgi lasa tekstu un aizpilda līdzīgotabulu.45