FormulētsecinājumusFormulēthipotēzesInterpretētNovērtētRaksturotSistematizētSecinājums – atzinums vai jauns spriedums,kas iegūts, analizējot parādības vai apkopojotvairākus spriedumus. (LVSV)Atzinums – slēdziens, lēmums, vērtējums.Spriedums – doma, kas izteikta par kaut koapga<strong>lv</strong>ojuma vai nolieguma formā.Hipotēze – zinātnisks pieņēmums (nosacītadoma), kas tiek izvirzīts, lai izskaidrotu kādujaunu, vēl neizpētītu parādību vai procesu,tā cēloņus, ticamību, un ko nevar pārbaudītun pierādīt ar jau esošajām zinātnes atziņām.(Svešvārdu vārdnīca)Domas, satura (arī tēlu, ideju, uzskatu,notikumu, parādību) jēgas atklāšana,skaidrojums atbilstoši indivīda vai personugrupas izpratnei, sadzīviskiem, politiskiem,zinātniskiem u. c. uzskatiem. (PTSV, 71)Savdabīgi interpretēt drāmu, novatoriskiinterpretēt skaņdarbu.Noteikt (kā) vērtību, labumu, noderīgumu,nozīmīgumu, daudzumu u. tml. (LVSV)Tas arī nozīmē – vērtējot atzīt, noteiktatbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem,piemēram, atbilstību noteiktām izmantošanas,arī gaumes, estētikas prasībām, darbarezultātu atbilstību noteiktām vērtēšanasnormām, satura un mērķa atbilstību prasībām,atbilstību attīstības pakāpei u. tml.; noteiktmateriālo vērtību; pārdomāt kādu laikaposmu; izprast, apzināties stāvokli, situāciju,iespējas u. tml. (LLVV)Raksturojums – būtisko īpašību, pazīmjuizklāsts, apraksts. (PTSV, 145)Raksturot – noteikt, vērtēt (kā) raksturīgāsīpašības, pazīmes; aprakstīt kāda ci<strong>lv</strong>ēkadarbu, darbību, rakstura, personības īpašības.(LLVV)Sistēma – kādu elementu (priekšmetu,parādību, darbību, jēdzienu) izkārtojumsnoteiktās, savstarpēji saistītās attiecībās,strukturētā veselumā, saglabājot katraelementa relatīvu patstāvību. (PTSV, 158)Sistematizēt – grupējot, klasificējot veidotsistēmu, kārtot sistēmā. (LLVV)1. Izanalizējiet kādu objektu.2. Īsi, koncentrēti izsakiet savu spriedumu(domas, kas izteiktas nolieguma vaiapga<strong>lv</strong>ojuma veidā) vai atzinumu(lēmumu, vērtējumu) par šo objektu.Iepazīstoties ar literatūru par ..., konstatēju,ka ... .Izpētot ..., secināju, ka .... .Tā kā ..., es domāju, ka ... .Svarīgākais ir ... .Īsi, koncentrēti uzrakstiet pieņēmumu(apga<strong>lv</strong>ojums vai noliegums), ko vajagpierādīt, pārbaudīt pētījumā.Parasti teikuma struktūra ir „Ja ..., tad ... .”Radoši izstāstiet savu izpratni par kādumākslas darbu, tēlu, notikumu, domu vaiideju, par kādu informāciju.Manuprāt ...Man liekas, ka ...Es to saprotu kā ...Es to redzu ...Apspriediet parādības pozitīvos unnegatīvos aspektus, diskutējiet par kādasparādības priekšrocībām un trūkumiem.Tā ir spēja izteikt kvantitatīvus unkvalitatīvus spriedumus par to, cikatbilstoša kritērijiem ir metodika unmateriāli.1. Uzziniet par novērtējamo priekšmetuiespējami vairāk.2. Noskaidrojiet vērtēšanas kritērijus (kotieši jūs gribat novērtēt).3. Atrodiet labo, pozitīvo, priekšrocības,labumus, ieguvumus.4. Nosauciet trūkumus, nepilnības.5. Izdariet secinājumus.1. Izpētiet (izlasiet, apskatiet) visupieejamo informāciju par raksturojamopriekšmetu.2. Dodiet formulējumu, definīciju – kas tasir?3. Aprakstiet ga<strong>lv</strong>enās pazīmes, īpašības vaiīpatnības, vietu citu līdzīgu priekšmetusistēmā, lomu, nozīmi, funkcijas.Sakārtojiet priekšmetus noteiktā shēmā.Var• sagrupēt,• klasificēt,• ranžēt,• sarindot,• sašķirot,• izvietot.30
Ir uzdevumi, kurus izmanto dažādos mācību priekšmetos, piemēram, analizēt,apkopot informāciju, izskaidrot, raksturot, salīdzināt, izvērtēt skolēniem jāprotmatemātikā, ģeogrāfijā, vēsturē, sociālajās zinībās, tomēr katrā mācību priekšmetāir uzdevumi, kurus izmanto biežāk, un tos nosaka mācību priekšmeta specifika,piemēram, bioloģijā plaši tiek lietots apraksts, matemātikā – pamatojums, jēdzienaformulējums, vizuālajā mākslā un mūzikā – interpretācija.Grāmatas autori piedāvā dažus piemērus, kā palīdzēt skolēniem saprast uzdevumanoteikumus un attīstīt rakstīšanas prasmi.1. Formulēt jēdziena definīcijuPirms formulēt jēdziena definīciju, jāprecizē attiecīgā jēdziena vieta jēdzienu sistēmāun attieksmes ar citiem jēdzieniem.Par labāko atzītā definīcijas struktūra ir: pamatdaļā formulē grupu, pie kurasjēdziens pieder, otrajā daļā uzskaita raksturpazīmes, kas jēdzienu atšķir no citiemšīs grupas jēdzieniem.• Definīciju nesāk ar vārdiem „jēdziens, ko lieto, lai aprakstītu” vai „jēdziens, kasapzīmē”, neizmanto arī jēdziena atkārtojumu „[jēdziens] ir...” vai „[jēdziens]nozīmē...”.• Jēdziena definīciju nesāk ar palīgvārdu.• Jādefinē, kas jēdziens ir, nevis – kas tas nav.Daži definīciju piemēriRombs ir paralelograms, kura visas malas ir vienādas.grupa, pie kuras jēdziens piederraksturpazīmeMorfoloģija ir bioloģijas nozare, kura pētī ārējo uzbūvi.Anatomija ir bioloģijas nozare, kura pētī iekšējo uzbūvi.Sakne ir ziedauga orgāns, kurš nostiprina augu augsnē un izsūc no tās ūdeni arizšķīdušām vielām.Stublājs ir ziedauga orgāns, kurš apvieno visas daļas un transportē ūdeni ar izšķīdušāmvielām.Litosfēra ir zemeslodes cietais apvalks.Hidrosfēra ir zemeslodes ūdens apvalks.Pareizi1. Par rombu sauc paralelogramu, kura visas malas irvienādas.2. Paralelogramu, kuram visas malas ir vienādas, saucpar rombu.3. Par rombu sauc paralelogramu, ja tā visas malas irvienādas.Nepareizi1. Paralelogramu sauc par rombu, ja paralelogramavisas malas ir vienādas.2. Rombs nav paralelograms, kura visas malas irdažādas.31