8415. darba lapa. Bioloģijas attīstības vēsture. Aprakstošais periodsSavos pirmsākumos bioloģija bija aprakstoša zinātne. Senatnē dabaspētnieki aprakstījaaugu un dzīvnieku ārējās pazīmes, novēroja, kādi apstākļi nepieciešami toaugšanai un izplatībai. Vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā un SenajāĶīnā sāka pētīt ci<strong>lv</strong>ēka iekšējo uzbūvi. Uzkrājot faktus un veicot pētījumus, laikagaitā tika atklātas nozīmīgas teorētiskas likumsakarības, kas ļāva labāk izprastorganismu un tā funkcijas. (Sausiņa, 2008, 17)Sengrieķu ārsts Hipokrats (460.–377. g. p. m. ē.) pirmais aprakstīja dzīvnieku unci<strong>lv</strong>ēka uzbūvi, kaulus, muskuļus, ga<strong>lv</strong>as un muguras smadzeņu uzbūvi. Hipokratsmācīja: „Nepieciešams, lai katrs ārsts saprastu dabu.” (www.medkurs.ru)Sengrieķu filozofs Platons (5.–4. gs. p. m. ē.) uzskatīja, ka ikviens organisms irtā „ideālās formas” atspulgs. Viņš domāja, ka šīs formas ir pareizas un nemainīgas.Lai gan sugas indivīdi var mainīties, tomēr suga paliek nemainīga – atbilstoša tās„ideālajai formai”. (Sausiņa, 2008, 167)Platona skolnieks Aristotelis (384.–322. g. p. m. ē.) interesējās par augu un dzīvniekuuzbūvi un viņu dzīvības norisi. Viņš aprakstīja aptuveni 500 dzīvnieku sugasun izdarīja pirmo mēģinājumu tos klasificēt. Aristoteļa darbi stipri ietekmējadabaszinības un filozofijas attīstību. Aristoteli uzskata par „zooloģijas tēvu”.(www.medkurs.ru)Aristotelis, kurš bija ne vien filozofs, bet arī dabaszinātnieks, aprakstīja daudzasdzīvnieku sugas un sarindoja tās noteiktā secībā no vienkāršākajām līdz sarežģītākajām.Šo sakopojumu viņš nosauca par „dabas kāpnēm”, uzskatīdams, ka dabatiecas no nepilnīgā uz pilnīgo. Radās iespaids, ka katrai sugai ir sava vieta šajās„kāpnēs”. (Sausiņa, 2008, 167)Aristoteļa darbu augu pētīšanas un zināšanu sistematizēšanas jomā turpinājasengrieķu dabaszinātnieks Teofrasts (372.–287. g. p. m. ē.) – viens no pirmajiemsenatnes botāniķiem, kuru uzskata par „botānikas tēvu”. Viņš izveidojaaugu klasifikāciju un sistematizēja uzkrātos novērojumus augu morfoloģijā.(www.medkurs.ru)Seno romiešu zinātnieks un rakstnieks Plīnijs Vecākais (23, 24–79) uzrakstījadabas aprakstu „Dabas vēsture” 37 sējumos. 8.–11. sējumu viņš veltīja dzīvniekiem,12.–19. sējumu – augiem. (Кондрашов, 2002, 257)Seno romiešu ārsts Galēns (130–200 ) rakstā „Par ci<strong>lv</strong>ēka ķermeņa daļām” sniedzaanatomiski fizioloģisku vienota organisma aprakstu. (Кондрашов, 2002, 255)Šādi un līdzīgi uzskati, nesaskatot organismu un sugu attīstību, Eiropā bija izplatītilīdz viduslaikiem. (Sausiņa, 2008, 167)Tikai kopš 15. gadsimta, rodoties kapitālismam, attīstoties rūpniecībai, kaln rūpniecībaiun tirdzniecībai, atklājot jaunas zemes, attīstījās zinātnes, kas pēta nedzīvodabu (astronomija, mehānika, ģeoloģija), kā arī botānika un zooloģija. Šā periodazinātnei raksturīgs metafizisks pasaules uzskats. Tā būtība ir priekšstati par visasdabas pastāvību, nemainību un sākotnējo lietderību. Mūžīga un nemainīga ir Zeme,tās kontinenti, kalni, klimats, kā arī augu un dzīvnieku sugas.Ar „sākotnējo lietderību” tika saprasta organisma vai orgāna pilnīga atbilstība
mērķim, kuru it kā noteicis dievs tā radīšanas brīdī. Metafiziskos priekšstatus atbalstījavaldošās aprindas un baznīca. (Poļanskis, 1985, 7)Izcilais renesanses laikmeta pārstāvis Leonardo da Vinči (1452–1519) atklājaorgānu homoloģiju, raksturoja daudzus augus, aprakstīja putnu uzvedību lidošanaslaikā, atklāja vairogdziedzeri, iezīmēja ci<strong>lv</strong>ēka un dzīvnieku kaulu līdzību.(http://blankbook.ru)Zinātniskās anatomijas pamatlicējs ir nīderlandiešu ārsts Andreass Vezālijs(1514 – 1564). Mācīdamies Parīzes Universitātē, viņš zaga ar nāvi sodīto noziedzniekulīķus un naktīs savā studenta istabiņā tos pētīja. Vezālijs ļoti agri iekaroja lieluzinātnisku autoritāti un jau 22 gadu vecumā strādāja anatomijas katedrā PadujasUniversitātē. 1543. gadā viņš izdeva grāmatu „Par ci<strong>lv</strong>ēka ķermeņa uzbūvi” (De corporishumani fabrica – zinātniskās grāmatas tajā laikā rakstīja tikai latīņu valodā),kurā ci<strong>lv</strong>ēka ķermenis pirmo reizi bija aprakstīts tāds, kāds tas tiešām ir. GrāmatuVezālijs ilustrēja ar daudziem anatomiskiem zīmējumiem, kas teicami atveidojadabu. (Valtneris, 2001, 7)Zinātnisko fizioloģiju radīja angļu ārsts Viljams Hārvijs (1578–1657). Hārvijs vispirmsKembridžas Universitātē studēja valodas, pēc tam Padujas un KembridžasUniversitātē – medicīnu. 1628. gadā Hārvijs atklāja asinsrites mehānismu, eksperimentosar dzīvniekiem pierādot, ka zīdītāju asinsrite norit pa slēgtu asinsvadusistēmu, kurā asiņu plūsmu nodrošina sirds saraušanās. (Valtneris, 2001, 8)Līdz ar 17. gadsimta beigām beidzas arī aprakstošais periods bioloģijā. Savā vēsturiskajāattīstībā bioloģijas zinātne izveidojusies tāda, kāda tā ir mūsdienās. Tāpēcskolēniem jābūt priekšstatam par:1) organismu klasifikāciju,2) sugu vēsturisko attīstību,3) organismu morfoloģiju, anatomiju un fizioloģiju.85