UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

trofiskie apstākļi kanālā krasi mainījušies uz minima pusi. Biežie
rudens lieti atšķaida pārāk stipri barības vielas ūdenī, tādēļ viņā
ari neattīstās vairs tik kupla algu veģetācija, kā agrāk. Tas
sevišķi sakāms par valvokaļiem
un vīcaiņiem. Neskatoties uz to,
ka te piederošās formas visumā aukstūdens organismi
un tādēļ
būtu sagaidāma otra viņu veģetācijas maksima rudenī, tāda kanālā
tomēr nav novērojama. Pie protokokaļu
samazināšanās trofisko
apstākļu pārmaiņai šini gadījumā būs mazāka loma. Viņu, kā
g. k. siltūdens organismu, izžūšanu varētu izsaukt ari tīri termiski
apstākļi. No jauna novembrī novērotas divas formas: Aphano-
capsa
rivularis un Tetraedron limneticum var. robustam, no tam
pirmā liekas diezgan tipiska aukstūdens forma.
Dažreiz jau novembra beigās, bet parasti decembrī kanāls
pārklājas ar ledu. Ledus sega ātri pieaug
un janvāra beigās
sasniedz 50—60 cm. biezumā. Šinī laikā planktona raudzes nav
ņemtas. Kanāla atkušana sākas parasti marta otrā pusē, kad
ledū parādās jau pa vienai otrai spraugai.
Sākot ar šo brīdi tad
ari izdarīti vairākus gadus no vietas (1923.—27.) sistemātiski
novērojumi par kanāla algu floru pavasaros, kam vēlāk pievie-
nojas pētījumi ari citos gadalaikos.
Tabulā 1. savilkti vienkopus skaitļi par atsevišķām plankton-
algu grupām dažādos mēnešos pa visu novērošanas laiku.
2. Kanāla fitoben toss.
Kanāla bentonisko algu flora nav sevišķi bagāta. Paša
dūņainā gultne pa lielākai tiesai bez kuplākas veģetācijas, at-
skaitot protams jau agrāk minētos lokālus ziedaugu sacerojumus.
Galvenās algu piestiprināšanās vietas kanālā ir vispirms krastu
nostiprinājumu koki un akmeņi, kā ari vispār gultnē atrodošies
atsevišķi oļi un ķieģeļu gabali, tad laivu piestātņu un tiltu pāļi,
gliemežu vāki un beidzot lielākas algas un citi augi. Dažus
koplapoņus izveidojošas diegveidīgās zilalgas, kā Spirulina
Jenneri, Oscillatoria amphibia, O. chalybaea un O. splendida pār-
klāj vietām tieši pašu gultni, sevišķi ielu noteku cauruļu tuvumā,
ar lielākām vai mazākām koplapoņu plēvēm. Šais spilgtkrāsai-
nās zilganzaļās un brūnganās cianoficeju plēvēs arvien bagātīgi
sastopamas sērbakterijas Beggiatoa alba un B. leptomitiformiš,
retāk B. arachnoidea un Lamprocystis roseo-persicina. Pastāvīgi
viņās
14
mitinās ari lielā diatoma Navicula cuspidata.
Lielākā un viena no parastākām bentosa formām kanālā ir
Cladophora crispata. Ūdens līmeņa robežās vai drusku dziļāk
tā apklāj kokus un akmeņus ar kupliem spirgtzaļiem saceroju-
miem. Vietām itin krāšņi attīstījusies Enteromorpha crinita.
Diezgan īpatnēja un bagātīga algu, g. k. cianoficeju veģetācija
sastopama uz kanāla mola kokiem netāļ no ietekas Daugavā.