UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

kā bija jau vasaras vidus, tad uz stāvākajām
klinšu sienām virs
līmeņa visur dominēja parastās jūras zilalgas Calothrix scopulo-
rum veģetācijas melnzaļais krevveidīgais pārklājs ar, tāpat jūru
piekrastēm raksturīgā, ķērpja Verrucaria maura pārsvaru augstā-
kos horizontos. Apēnotākās vietās un klinšu dobumos gandrīz
visur varēja novērot ari zaļalgas Urospora penicilliformis (Roth)
Aresch., retāk un kopā ar iepriekšējo Ulothrix sub/laccida Wille
un atsevišķus U. pseudoflacca Wille pavedienus. Apmēram 1,5 m
augstumā virs līmeņa šī zaļalgu veģetācija izbeidzās. Vētrainos
gadalaikos, sevišķi rudenī un pa daļai ari pavasaros, kad supra-
litoralās zonas viļņu un šļakatu joslas sasniedz sava intervāla
maksimumu, jādomā, ari minētās zaļalgas aug vēl augstākās
joslās.
Uz kādas lielākas klints, lietusūdenī, kas sakrājies iedobu-
mos, bij savairojusies bagātīgi volvokaļu rindai piederošā sarkanā
„asinsalga" Haematococcus pluvialis
Flotow cm. Wille.
Algoloģiski interesantākos atradumus deva klinšu iedobumu
un spraugu apskate. Šie erozijas ceļā cēlušies padziļinājumi
Vaiku saliņu iežos nav nekādi lielie, parasti tikai dažus dem
dziļi un plati. Raksturīgākās dobumus apdzīvojošās algas aug
galvenā kārtā uz dobumu sienām un griestiem, vairāk apgaismoto
dibenu turpretim bieži izklāj ari augšminēto zaļalgu sega.
ledo-
bumu dziļākos paslēptākos kaktus gandrīz visur te ieņem vairāk
vai mazāk spēcīgi izveidojušies karmīnsarkanie fileveidīgie Rho-
dochorton Rothii (Turt.) Naeg. pārklāji,
levāktie sārtalgas ceriņi bija sterili, tikai paretam
vietām līdz 2 mm biezi.
izdevās novērot
ari dažus vecus tukšus tetrasporangijus. Vaiku saliņu klintīs
Rh. Rothii aug līdz 1,5 m virs līmeņa. Kopā
un spraugās parasti mitinās uz akmeņiem plānu
ar viņu iedobumos
sārtu krevi iz-
veidojoša Hildenbrandiaprototypus Nardo, tāpat dažādas zilalgas,
kā Gloeocapsa crepidinum Thür., Pleurocapsa fuliginosa Hauck,
Dermocarpa violacea Crouan, Microcoleus chthonoplastes (Hof-
man-Bang) Thür., Microcystis un /phanocapsa sugas.
Šīs zil-
algas, atskaitot Dermocarpa violacea, ir gan parastas ari pilnīgi
atklātās vietās uz klintīm mazu ligzdu veidā starp Calothrix
scopulorum krevi.
Baltijas jūras austrumdaļā Rh. Rothii zināma tagad no
trim vietām: Gotlandes (S vede 1 i v s), Vaiku rifiem un no
Tvārminnes apkārtnes Somijā (H äy r e n). Ļoti iespējams, ka
viņu varētu atrast ari Igaunijas glinta piekrastē.
Lielāko daļu iedobumos uzkrita jau
no pirmā acu uzmetiena
ari zema brūnsamtaina algu sega, kas pārklāja parasti tuvāk
ieejai stāvošās sienu daļas. Kā vēlāk izrādījās, tad nebiju maldī-
jies noturēdams algu par
45
vienu no savā laikā Kuckuck'a uz