UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace
UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace
UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace
Erfolgreiche ePaper selbst erstellen
Machen Sie aus Ihren PDF Publikationen ein blätterbares Flipbook mit unserer einzigartigen Google optimierten e-Paper Software.
Eucladium verticillatum un ziemeļnieciskais Hymenostylium curvi-<br />
rostre. Šās sugas, augdamas nelielā attāluma viena no otras un<br />
abas fruktificēdamas, mums savukārt demonstrē ari jau<br />
no citiem<br />
apgabaliem pazīstamo ziemeļu un dienvidus elementu sajaukšanos<br />
uz kaļķu substrāta.<br />
Minētais Daugavas apgabals ir līdz šim vienīgā pazīstamā<br />
C. danubicus un līdz ar to Cinclidotus-ģints atrodne Latvijā.<br />
Šai ģintij tā tad Latvijā nepiekrīt plašāka izplatība, kā to varbūt<br />
varētu saprast no Kupffer'a (1925) p. 34. piezīmes. Tomēr<br />
iespējams,<br />
ka C. danubicus vai C. fontinaloides atrod ari vēl citās<br />
upēs ar dolornita dibenu un strauji tekošu ūdeni. Ventā, kur<br />
cerējām Cinclidotus sastapt, mēs viņu 1925. g. nostaigājot gabalu<br />
no Kuldīgas līdz Nīgrandei tomēr neatradām.<br />
Ja beidzot gribētu atzīmēt apgabalus,<br />
no kuriem C. danu-<br />
bicus būtu varējis ieceļot Latvijā, tad jāsaka, ka svarā krītošo<br />
dienvidus un dienvidus-austrumu apgabalu ūdens sūnu floras<br />
vājās izpētīšanas dēļ, nākas grūti tos noteikt. Mēs gri-<br />
bētu pieņemt, ka C. danubicus ir atrodams varbūt Krievijas<br />
dienvidus-rietumu daļā (piem. Dņepras baseinā)<br />
un no turienes<br />
ir ieceļojis Daugavā. Ka ši suga ari jaunākā laikā vēl izplatās,<br />
uz to norāda Bo r osa (1928) ziņojums par C. danubicus aug-<br />
tenes apstākļiem Donavas Ungārijas daļā, kur viņa atrodama<br />
tikai uz mākslīga substrāta (krastu nostiprinājumiem).<br />
C. danubicus rada sporas<br />
Tā kā<br />
labākā gadījumā ļoti reti (līdz šim<br />
sporogoni nav pazīstami), tad sugas izplatīšanā laikam svarīgu<br />
lomu spēlē jau sākumā atzīmētie veģetativās vairošanās līdzekļi.<br />
Citētā literatura.<br />
1906. Schiffner, V. u. Baumgartner,<br />
J. Über zwei neue Laubmoosarten<br />
aus Österreich. Oesterr. Botan. Zeitschr. Jahrg. 1906, N° 4.<br />
1911- Roth, G. Neue und noch wenig bekannte europäische Laubmoose.<br />
Hedwigia 50.<br />
1922. Amann, J. Le Cinclidotus danubicus en Suisse. Revue bryologique 49,<br />
N» 4.<br />
1923. E 1 ssma n n, E. Studien über wasserbewohnende Laubmoose. Hed-<br />
wigia 64.<br />
1925. Kupffer, K. R. Grundzüge der Pflan?engeographie des Ostbalt.<br />
Gebietes. Riga.<br />
50<br />
1926. Malta, N. und Strautmanis, J. Uebersicht der Moosflora des<br />
Ostbaltischen Gebiets. Acta Horti Botan. Univers. Latv. I.<br />
1927128. Schmidt, H. Beiträge zur Moosflora Badens. Mitt. des Bad.<br />
Landesver. für Naturkunde. Neue Folge, Bd. 2, Heft 9110 u. Heft 11112.<br />
1928. Boros, A. Ueber den Einfluss der Kultur auf die Moosflora der unga-<br />
rischen Tiefebene. Armales bryologici I.