03.04.2013 Aufrufe

UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

MEHR ANZEIGEN
WENIGER ANZEIGEN

Erfolgreiche ePaper selbst erstellen

Machen Sie aus Ihren PDF Publikationen ein blätterbares Flipbook mit unserer einzigartigen Google optimierten e-Paper Software.

Eucladium verticillatum un ziemeļnieciskais Hymenostylium curvi-<br />

rostre. Šās sugas, augdamas nelielā attāluma viena no otras un<br />

abas fruktificēdamas, mums savukārt demonstrē ari jau<br />

no citiem<br />

apgabaliem pazīstamo ziemeļu un dienvidus elementu sajaukšanos<br />

uz kaļķu substrāta.<br />

Minētais Daugavas apgabals ir līdz šim vienīgā pazīstamā<br />

C. danubicus un līdz ar to Cinclidotus-ģints atrodne Latvijā.<br />

Šai ģintij tā tad Latvijā nepiekrīt plašāka izplatība, kā to varbūt<br />

varētu saprast no Kupffer'a (1925) p. 34. piezīmes. Tomēr<br />

iespējams,<br />

ka C. danubicus vai C. fontinaloides atrod ari vēl citās<br />

upēs ar dolornita dibenu un strauji tekošu ūdeni. Ventā, kur<br />

cerējām Cinclidotus sastapt, mēs viņu 1925. g. nostaigājot gabalu<br />

no Kuldīgas līdz Nīgrandei tomēr neatradām.<br />

Ja beidzot gribētu atzīmēt apgabalus,<br />

no kuriem C. danu-<br />

bicus būtu varējis ieceļot Latvijā, tad jāsaka, ka svarā krītošo<br />

dienvidus un dienvidus-austrumu apgabalu ūdens sūnu floras<br />

vājās izpētīšanas dēļ, nākas grūti tos noteikt. Mēs gri-<br />

bētu pieņemt, ka C. danubicus ir atrodams varbūt Krievijas<br />

dienvidus-rietumu daļā (piem. Dņepras baseinā)<br />

un no turienes<br />

ir ieceļojis Daugavā. Ka ši suga ari jaunākā laikā vēl izplatās,<br />

uz to norāda Bo r osa (1928) ziņojums par C. danubicus aug-<br />

tenes apstākļiem Donavas Ungārijas daļā, kur viņa atrodama<br />

tikai uz mākslīga substrāta (krastu nostiprinājumiem).<br />

C. danubicus rada sporas<br />

Tā kā<br />

labākā gadījumā ļoti reti (līdz šim<br />

sporogoni nav pazīstami), tad sugas izplatīšanā laikam svarīgu<br />

lomu spēlē jau sākumā atzīmētie veģetativās vairošanās līdzekļi.<br />

Citētā literatura.<br />

1906. Schiffner, V. u. Baumgartner,<br />

J. Über zwei neue Laubmoosarten<br />

aus Österreich. Oesterr. Botan. Zeitschr. Jahrg. 1906, N° 4.<br />

1911- Roth, G. Neue und noch wenig bekannte europäische Laubmoose.<br />

Hedwigia 50.<br />

1922. Amann, J. Le Cinclidotus danubicus en Suisse. Revue bryologique 49,<br />

N» 4.<br />

1923. E 1 ssma n n, E. Studien über wasserbewohnende Laubmoose. Hed-<br />

wigia 64.<br />

1925. Kupffer, K. R. Grundzüge der Pflan?engeographie des Ostbalt.<br />

Gebietes. Riga.<br />

50<br />

1926. Malta, N. und Strautmanis, J. Uebersicht der Moosflora des<br />

Ostbaltischen Gebiets. Acta Horti Botan. Univers. Latv. I.<br />

1927128. Schmidt, H. Beiträge zur Moosflora Badens. Mitt. des Bad.<br />

Landesver. für Naturkunde. Neue Folge, Bd. 2, Heft 9110 u. Heft 11112.<br />

1928. Boros, A. Ueber den Einfluss der Kultur auf die Moosflora der unga-<br />

rischen Tiefebene. Armales bryologici I.

Hurra! Ihre Datei wurde hochgeladen und ist bereit für die Veröffentlichung.

Erfolgreich gespeichert!

Leider ist etwas schief gelaufen!