UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

mc. Lai uz to atbildētu, tad jāizdara tomēr speciāli plašāki pē-
tījumi, sevišķi ūdens ķimiskās
analizēs dažādos laikos.
Vietām kanālā, galvenā kārtā viņa vidus daļā no Nacionā-
lās operas līdz Strēlnieku dārzam, novērojama vasarās
kupla ūdens ziedaugu veģetācija.
ari itin
Vairāk vai mazāk biezām au-
dzēm tur sastopama Elodea canadensis, Ceratophyllum demersum,
Myriophyllum spicatum, Potamogeton sugas, Nuphar luteum,
Lemna sugas v. c. Bet pie Ārlietu ministrijas un Strēlnieku dār-
za divās vietās pat itin kuplas Scirpus maritimus aizaugas.
1,
Kanāla fitoplanktons un viņa periodicitate.
vēršanas.
A. Kanāla fitoplanktons pavasaros
Pavasaps, kad kūstošā sniega
īsi pirms
slūžu at-
ūdens ienes kanālā lielākos
daudzumos dažādas šķīdušas neorganiskas un organiskas augu
barības vielas un caur to eitrofizē viņu, kanālā attīstās bagātīga
zemāko algu veģetācija, īpatnējs fitoplanktons, kas pilnīgi atšķi-
ras no parastā upju jeb potamoplanktona. Kanāla ūdens pava-
sara planktonā dominē vīcaiņi (Flagellatae) un no zaļalgām da-
žādās Volvocales formas. No vīcaiņiem savairojas sevišķi dzel-
tenbrūnajiem chromatoforiem apbalvotās chrisomonadas. Vispirms
te jāmin Synum uvella, Mallomonas acaroides, M. producta
drusku retāk Chromulina sugas un Syncrypta volvox,
nās kriptomonadas Cryptomonas erosa, C. ovata un
omonas Nordstedtii,
kā ari brū-
zilā Chro-
bet no eiglenaļiem Trachelomonas volvocina
ar T. hispida. Daudz bagātāki par vīcaiņiem kanāla pavasara
planktonā attīstās arvien dažādas volvokaļu rindas algas. Chla-
mydomonas cingulata, Ch. clathrata, Ch. Debaryana un Ch,
Reinhardi masu veģetācijas rada dažreiz, kā piem. 1923. un
1926. g. g. pavasaps,
2
īstu ūdens «ziedēšanu", pie kam kanāla
ūdens pieņem intensivu tumšzaļu krāsu. Minētām chlamidomo-
nadām pievienojas vēl dažas citas sugas, kā ari Chlorogonium
euchlorum, Ch. elongatum un Fortieila Playfairii.
Kanāla pavasara planktons raksturots, tā tad no vienas
puses ar jau minēto vīcaiņu un volvokaļu pārsvaru, no otras —
ar gandrīz pilnīgu zilaļģu, diatomeju
un protokokaļu iztrūkšanu.
Pirmās divās grupās ietilpst galvenā kārtā stenotermas aukstūde-
ns formas, tādēļ viņu dominance pavasaros pilnīgi saprotama.
Trešā un piektā grupas aptver pa
formas, tādēļ ari tie faktori, kas nosaka viņu
lielākai tiesai atkal siltūdens
iztrūkšanu kanāla
pavasara planktonā būs pa daļai termiskas dabas. Kas attiecas
uz diatomejām, tad te apstākļi sarežģītāki. Ari viņas, kā zinām,
visumā aukstūdens formas. Tādēļ pavasaros būtu sagaidāms
zināms veģetācijas maksimums. Bet acīmredzot stiprie eitrofiza-
cijas procesi šinī laikā kanālā kavē viņu attīstību, jo taisni starp