UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

Lyngbya Kuetzingii un Tolypothrix distorta —
parasti,
retāk Micro-
cystis parasitica, Microcoleus sublorulosus, Gomphonema intri-
catum, Amphora ovalis un Characium Pringsheimii. Uz dolo-
mitiem izveido kre v e s vai dzīvo starp tām : Pleurocapsa
minor un Gongrosira Debaryana (abas ļoti bieži), Chroococcus
cohaerens, Homoeothrix Juliana, Calothrix parietina, Nostoc ver-
rucosum, Lyngbya Kuetzingii un Lithoderma fontanum tāpat
bieži, ja ari ne tik lielā daudzumā kā abas pirmās minētās algas,
kas sevišķi straujāk tekošās vietās rada veselas asociācijas (Pleu-
rocapseto-Gongrosiretum). Tur kur ūdens ir netīrāks, piem. tūliņ
lejpus Gostiņu miesta, lēnāk tekošās vietās, sastopam
citu asociā-
ciju (Phormidietum) sastāvošu no dažādām Phormidium- sugām
kā Phormidium uncinatum, inundatum, faveolarum un favosum.
Kā pārejās formas no kreves izveidošām vai starp tām dzīvojo-
šām algām būtu jāatzīmē diatomejas (Melosim-, Gomphonema-,
Cymbella-, Navicula- un Gyrosigma- sugas),
Chroococcus varius,
Chroococcopsis gigantea, Leptochaete crustacea, Gongrosira
sclerococcus un Hildenbrandia rivularis. End o 1 i t i s k i sastaptas
kalķakmeņa gabalos (vaļējos) un dolomitā, bet pēdējā
retāk un
ne tik dziļi: Plectonema terebrans (ļoti bieži), Mastigocoleus
testarum var. aquae dulcis un Gomontia perforans.
Cinclidotus danubicus, ņemot
vērā visas Cinclidotus -ģints
un sevišķi paša C. danubicus izplatību, ir jāuzskata par dienvidus
elementu mūsu florā. Tādu starp
ūdens sūnām ir vairāk. Te
mināmi vispirms jau Daugavā kopā ar C danubicus augošie
Fissidens crassipes, F. Arnoldii, Haplozia riparia
un Aiviekstā atrastais Fissidens Julianus.
var. rivularis
Tomēr C. danubicus,
ievērojot viņa, vismaz pēc patreizējiem datiem, no tiešā sugas
izplatības areāla tālu uz ziemeļiem izvirzīto un tamdēļ izolēti
stāvošo Daugavas atrodni, ir spilgtākais
pārstāvis mūsu sūnu florā.
C. danubicus atrašanās Daugavas minētā rajonā
dienvidus elementa
stāv tiešā
sakarā ar dolornita gultni un strauji tekoša ūdens (krāču) klāt-
būtni. Cik lielā mērā krīt svarā ari izdevīgie siltuma apstākļi
dziļi dolomitā iegrauztā un pret ziemeļiem aizsargātā upes ielejā,
grūti noteikt. Jāaizrāda,
ka Daugavas Kokneses—Pļaviņu rajons
vispāri pieder pie mūsu zemes floristiskā ziņā bagātākiem ap-
gabaliem. Te bez pazīstamās alpu kreimules (Pinguicula alpina)
sastopam (X v p f f c r 1925) austrumu elementus, kas iestaigājuši
pa Daugavas ieleju (Carex pediformis, Gratiola officinalis, Peu-
cedanum Cervaria, Delphinium
elatum); pret ziemeļiem aizsargātās
vietās vilkābeļu (Crataegus), Rosa-sugas; Latvijā retus kaļķaugus
kā Asperula tinctoria, Cotoneaster nigra v. t. t. Ari Daugavas
ielejas sūnu florā atrodam bez jau minētām ūdenssūnām vairākas
citas interesantas sugas. Tā uz Staburaga aug dienvidnieciskais
Acta Horti Bot. Univer«. Latv. 111
49
4